Nupat jau būs pagājis referenduma gaidīšanas laiks, kas nereti (līdzīgi kā pirms katra zīmīgāka notikuma) šķiet pat spraigāks nekā pati svarīgā diena, kas tik ātri paskrien garām.
Pa šiem pāris mēnešiem, kopš zināms referenduma rīkošanas datums, pārsteidzoši daudzi līdzcilvēki pievērsušies valodu jautājumam, tāpat netrūkst aicinājumu balsot „pret" no sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, politiķiem – reklāmas kampaņa bijusi plaši izvērsta un, šķiet, vienaldzīgu nav atstājusi nevienu. Referendumu pavada pārsteidzoša kopības izjūta, kas, diemžēl, citus gadus un citos svarīgos brīžos kaut kur slēpusies. Jo kā citādi lai pilsoņi vispār būtu tādas izvēles priekšā – par vai pret divvalodību?
Domājams, katrs jau zina savu rītdienas izvēli, kas tieši (pēc ievilkto krustiņu skaita) vai netieši (dodot kādai no pusēm politisku priekšrocību) ietekmēs tuvāko valsts nākotni. Savas nesenās izvēles augļus šajā nedēļā izbaudīja arī skolēni, kas bija pieteikušies ēnot kādu sev interesējošās profesijas pārstāvi. Ēnu diena tradicionāli notiek jau 12. reizi, un ar katru gadu dalībnieku kļūst tikai vairāk. Manuprāt – lieliska zīme tam, ka jaunieši ar apdomu raugās nākotnē un vēlas būt pārliecināti par vienu no svarīgākajām dzīves izvēlēm – savu darbu. Jau ierasts, ka laikrakstā „Stars" uzņemam vairākas ēnas, kuras saista žurnālista darbam raksturīgais radošums. Tāpat ik gadu netrūkst to, kas izvēlas ēnot novada pašvaldībās, citi mērķē krietni augstāk un dodas ēnot Valsts prezidentu vai kādu zināmu Saeimas deputātu. Noteikti liels nopelns šādā Madonas reģiona skolēnu aktivitātē ir arī skolotājiem, kas iedrošina, vecākiem, kas atbalsta. Taču arī jaunietim jābūt gana uzņēmīgam, lai nenobītos un izmantotu Ēnu dienas sniegtās iespējas. Kā secināja viens no ēnu devējiem, profesiju pārstāvjiem šajā dienā gribas savu darba ikdienu parādīt no labākās puses; tas noteikti arī ēnojamajiem liek paraudzīties uz savu amatu citām acīm. Pat ja dienas beigās ēnotājs secina, ka izraudzītā profesija tomēr nav viņam piemērota, Ēnu diena savu vērtību nezaudē, tieši otrādi – pateiktais „nē" vienai profesijai ir kalpojis tikai kā solis tuvāk savai īstajai.
Izvēles – lielākas vai mazākas – priekšā mēs atrodamies katru dienu, tikai dažas krustceles ir tiešām gana nozīmīgas, lai pie tām nedrīkstētu tā vienkārši apstāties, ignorēt, slinkot vai palikt vienaldzīgs.
Autore: LAURA VOITIŅA