Elza Rūtiņa-Kalniņa dzimusi pirms 110 gadiem 18. februārī toreizējā Oļu-Apeltienas pagastā.
Viņas radošās izpausmes glezniecībā un tekstilmākslā aizsākas un turpinās 1920.-1930. gados reizē ar Latvijas valsts veidošanos. Kā mākslinieci viņu iedvesmo dzimtā dziļi sakņotās tautas tradīcijas un Latvijas daba. Gara radniecības mudināta, E. Rūtiņa pievienojas Ernesta Brastiņa pulcinātajiem dievturiem. Tur latviskos svētkus un ieražas daudzina no mūsu novada nākušie – komponists Jānis Norvilis un rakstnieks Viktors Eglītis, viņš arī Elzas Rūtiņas un Jēkaba Kalniņa laulību liecinieks 1929. gadā.
Pirmo profesionālo izglītību E. Rūtiņa iegūst, mācoties E. M. Freimanes piegriešanas, šūšanas, šnitu zīmēšanas un sieviešu rokdarbu skolā Rīgā. Pēc tās beigšanas 1921. gadā sāk strādāt Emīlijas Gusāres meiteņu amatniecības skolā Madonā (tolaik Birži) par skolotāju. Brīvajā laikā darbojas vietējā dramatiskajā kopā. Madonas muzeja krājumā esošās fotogrāfijas ar mākslinieces komentāriem liecina, ka šis viņai bijis skaists laiks. 1922. gadā pēc izrādes „Pūt, vējiņi!" Baibas lomas atveidotāja
E. Rūtiņa raksta: „Manai dārgai māmiņai no mana laimīgā dzīves mirkļa…"
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 17.02.2012.
Autore: BRIGITA BALODE
J. GLĪZNIEKA foto