38 dažādi dzīvesstāsti, ko šķetinājuši brīvās Latvijas paaudzes cilvēki, kuri dzimuši īsi pirms Latvijas valsts dibināšanas vai drīz pēc tam (vecākais dzimis 1914., jaunākais – 1932. gadā), apkopoti žurnālista Ata Klimoviča grāmatā ar nosaukumu "Personiskā Latvija".
Dzīvesstāstu teicēji ir plašākai sabiedrībai pazīstami vai tikai savā lauku pagastā zināmi atšķirīgu likteņu un uzskatu cilvēki. Pārstāvētas visdažādākās profesijas –
zinātnieks, vēsturnieks, skolotājs, kinorežisors, agronoms, mežsargs, mežstrādnieks, plostnieks, zvejnieks, metalurgs, traktorists, autovadītājs, aldaris, pavārs, dzirnavnieks utt. Savās atmiņās visi viņi centušies atspoguļot vecāku un vecvecāku dzīvi, pašu gaitas brīvās Latvijas gados, pēc tam sekojošo dažādu okupāciju apstākļos, Otrā pasaules kara gados un pēckara periodā un beidzot vērtējot dzīvi Latvijas atjaunotās neatkarības gados. Daudzi no viņiem kara laikā bijuši latviešu leģionāru rindās vai cīnījušies padomju pusē, bijuši dalībnieki nacionālo partizānu kustībā, padomju varas tiesāti un ilgus gadus pavadījuši ieslodzījumā, emigrējuši un pēc tam atgriezušies Latvijā, bijuši arī kompartijas biedri utt. Grāmatā nav un nevar būt divu vienādu stāstu, jo katrs dzīvesstāsts ir individuāls un ataino Latvijas vēsturi kā savu personisko.
Lasot šo grāmatu, manu īpašu uzmanību saistīja triju intelektuāļu dzīvesstāsti. To teicēji – pedagoģijas zinātņu doktors, skolotājs, daudzu matemātikas mācību grāmatu autors Jānis Mencis (1914-2011), vēsturnieks, izglītības darbinieks, profesors Pēteris Krupņikovs (1920-2009) un kinorežisors Rolands Kalniņš (1922).
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 15.02.2012.
Autors: ĀDOLFS BORBALS