5. februārī Madonas kultūras namā valdīja īsta svētku gaisotne – otro reizi mums uzstājās kamerorķestris „Sinfonietta Rīga".
Patīkami, ka koncertu apmeklēja gan mūzikas skolu pedagogi un audzēkņi, gan apkārtējo novadu interesenti un vēl tikai augošie Lielās mūzikas sapratēji. Man aiz muguras, piemēram, mammas klēpī sēdēja četrgadīgs puisēns, kas klusiņām un sirsnīgi ik pa brīdim vilka līdzi no skatuves atskaņoto melodiju. Un zālē neviens(!) pat neaplaudēja, kad koncerta otrās daļas laikā starp simfonijas četrām daļām ieskanējās klusums. Nudien raisījās lepnums rīdzinieku priekšā, ka Madonas publika ir izaudzināta un sev likto pārbaudījumu iztur.
Koncerta ievadā kolektīva mākslinieciskais vadītājs, diriģents Normunds Šnē skatītājus iepazīstināja ar sarīkojumam izvēlēto repertuāru. Viņš uzsvēra, ka Alberts Šnelcers patlaban ir viens no Zviedrijas spēlētākajiem laikmetīgajiem komponistiem. Raksturojot komponista darbus, kritiķi lieto tādus epitetus kā „enerģētisks", „mērķtiecīgs", „trausls", „neslēpti personisks". Starptautiskā uzmanības lokā Šnelcers parādījās līdz ar Francijas Radio festivāla Presences pasūtinājumu. Savukārt Madonā atskaņotais opuss A Freak in Burbank guva lielus panākumus festivālā BBC Proms 2010 Londonas Karaliskajā Alberta zālē. Šnelcers komponē orķestra darbus, instrumentālos koncertus un visplašākā diapazona kamermūziku; izjūt sevišķu interesi par deju, kas labi jūtams virknē viņa darbu. Vēl viena būtiska ietekmes zona ir pasaules tautu mūzika, īpaši no Balkāniem, klezmeru areāliem un dzimtās Zviedrijas.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 10.02.2012.
Autore: INESE ELSIŅA
AUTORES foto