Latvija ir valsts, kur kapusvētki savas nozīmes ziņā piekāpjas tikai Jāņiem un Ziemassvētkiem, kā arī aizgājēju piemiņai tiek veltīts vesels mēnesis (veļu laiks), tādēļ svarīga loma ir arī pašiem kapiem. Pēc nesakopta kapa bieži vien spriež par aizgājēja tuviniekiem, bet pēc nesakoptas kapsētas – par pagasta pārvaldi vai pašvaldību.
Pirms kāda laika Madonas novada pašvaldības domes sēdē domes deputāte un dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Vineta Lamberte aktualizēja jautājumu par to, kāda ir situācija ar apsaimniekošanu Madonas novada kapsētās.
Pagājušajā domes sēdē viņa sniedza pašas apkopoto informāciju, kā arī vairākus piedāvājumus, kā izlīdzināt kapu darbinieku atalgojumu un panākt to, lai visas pašvaldības kapsētas, neatkarīgi no pagasta, kurā tās atrodas, būtu vienlīdz labi apsaimniekotas.
– Man ir izvadītāja sertifikāts, un savā darbā esmu bijusi vairākās kapsētās un strādājusi ar vairākiem kapu darbiniekiem. Pēc sarunas ar pārvalžu vadītājiem secināju, ka novadā nav vienotas sistēmas kapu apsaimniekošanā un kapu strādnieku atalgojumā. Arī Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters lūdza pievērst uzmanību šim jautājumam, kas novadā kopumā notiek ar kapu saimniecību – cik lielas ir kapsētas, kāds ir tajos strādājošo atalgojums, kā katrā pārvaldē kapu teritorija tiek apsaimniekota. Domes priekšsēdētājs arī rosināja sakārtot kapu plānus, ar ko līdz šim ir bijusi problēma. No visām 15 novada pārvaldēm tikai Lazdonai nav savas kapsētas, un tikai 7 no pārvaldēm ir paredzēts atalgojums kapsētas darbiniekiem. Tas nenozīmē, ka pārējās pārvaldēs kapi netiek apkopti, vienkārši atšķiras metodes, kā tas tiek darīts. Vienā vietā tas tiek darīts sabiedriskā kārtā, citā to dara „simtlatnieki" utt. Novadā ir 29 kapsētas, kuru kopējā teritorija ir 105,2 ha. Te nav ierēķināti Brāļu kapi. Ir vietas, kur tie tiek sakopti, bet ir arī pārvaldes, kur par tiem ir nedaudz piemirsts. Tam tā nevajadzētu būt, jo arī šajos kapos ir apglabāti cilvēki. To teritorijas nav plašas, lielākoties 0,1 ha, izņemot Madonu (1,2 ha) un Mārcienu (2,6 ha), – ar apkopoto informāciju „Staru" iepazīstināja Vineta Lamberte.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 07.02.2012.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AGRA VECKALNIŅA foto