Ministru kabineta prezidentam Valdim Dombrovskim, Pārresoru koordinācijas centra vadītājam Mārtiņam Krieviņam, kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei, izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājai Inai Druvietei, medijiem
Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas rīkotā foruma „Mūzikas izglītība, mūzikas nozare. Nākotnes vīzijas" REZOLŪCIJA
Ir uzsākts darbs pie Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam izstrādes.
Latvijai būs jāizvēlas valsts attīstības vīzija – redzējums par vēlamo valsts virzību 2014.-2020. gadā, kā arī prioritātes, rīcības virzieni, atbilstoši uzdevumi noteiktās politikas ieviešanai, nozaru un teritoriju attīstības pamatvirzieni. Šis plāns ir saistīts ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam īstenošanu; būtībā tas ir stratēģijas „Latvija 2030" īstenošanas rīcības plāns.
Šobrīd pieejamos valdības dokumentos lasām, ka Nacionālā attīstības plāna izstrādes mērķis ir sociālekonomiskās politikas vidēja termiņa prioritāšu, kā arī rīcības virzienu un uzdevumu noteikšana. Mūsos raisa bažas šis skopais formulējums, kurš, mūsuprāt, akcentē tikai diezgan šauro sociālekonomisko aspektu.
Mēs uzskatām, ka valstij savā attīstībā ir laiks veikt būtisku pagriezienu no materiālresursu pārvaldības uz cilvēkresursu attīstību. Esam pārliecināti, ka Latvijas izaugsme var būt saistīta tikai ar kvalitatīvu cilvēkresursu attīstību; balstīta uz gudriem, izglītotiem, inteliģentiem, kreatīviem pilsoņiem, kuri nākotnē var radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību jebkurā nozarē.
Nozare, kura veic gan šo misiju, veidojot augstākminētos pilsoņus (kuri var radoši un augsti profesionāli darboties visdažādākajās jomās), gan profesionālā ziņā ir viskonkurētspējīgākā Latvijā, ir mūzikas nozare. Tās profesionāļu sasniegumi neskaitāmas reizes devuši mūsu valstij ārkārtīgi pozitīvu publicitāti pasaules mērogā.
Mūzikas nozares ārkārtīgi plašais spektrs – profesionālās ievirzes mūzikas izglītība un profesionālās mūzikas izglītība; mūzikas amatiermāksla ar koriem, orķestriem, ansambļiem, tautas kolektīviem; Dziesmu svētki; profesionālā mūzika ar individuāliem atskaņotājmāksliniekiem, koriem, orķestriem; mūzikas jaunrade, ierakstu producēšana; mūzikas atskaņošanas vietas un formas; mūzikas menedžments; nozares nevalstiskās institūcijas – nosaka tās nozīmību, kvalitāti, konkurētspēju un iespējas.
No vienas puses, vārdos mēs lepojamies ar mūsu mūzikas izglītības sistēmu, audzēkņu sasniegumiem starptautiskajos konkursos, lieliskajiem koriem, unikālajiem Dziesmu svētkiem, komponistu Pēteri Vasku, diriģentiem Marisu Jansonu un Andri Nelsonu, vijolniekiem Gidonu Krēmeru un Baibu Skridi, dziedātājiem Elīnu Garanču un Aleksandru Antoņenko, pianistu Vestardu Šimku un vēl daudziem daudziem mūziķiem; no otras puses – pašreizējās ekonomiskās krīzes apstākļos nespējam apvienot spēkus un resursus, lai saglabātu un izkoptu Latvijas mūzikas vērtības.
Ir pienācis laiks apvienoties un veidot kopīgu redzējumu un darbības Latvijas mūzikas nozares uzplaukuma panākšanai. Mūzikas nozares iekļaušana Latvijas Nacionālajā attīstības plānā varētu būt gan politisks lēmums, gan līdz ar to tehnisks veids nozares attīstības atbilstošā finansējuma apjoma nodrošināšanai. Šobrīd mēs esam izvērtējuši gan nozares attīstības priekšnoteikumus, gan nepieciešamo finansējumu un esam gatavi sniegt savu ieguldījumu šajos jautājumos.
Neatkarīgi no šās rezolūcijas virzības mēs turpināsim darbu gan pie mūzikas nozares kopumā, gan arī konkrētāk – mūzikas izglītības un citiem jautājumiem, kas prasa izlēmīgu politisku rīcību. Šos konkrētos jautājumus, priekšlikumus, risinājumus, ieskaitot finanšu aprēķinus, pēc atbilstoša noformējuma iesniegsim vai nu Kultūras ministrijā, vai Ministru kabinetā, vai Saeimā – atbilstoši piekritībai.
Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācija – Aivars BROKS
Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs – Dace MELBĀRDE
Latvijas Klavieru skolotāju asociācija – Irēne ŠTRAUSE
Latvijas Brass asociācija – Jānis RETENAIS
Dziesmu svētku biedrība – Antra PURVIŅA
Latvijas Mākslas skolu asociācija – Ieva LAZDAUSKA
Latvijas Nacionālās mūzikas padome, Latvijas Vokālo ansambļu asociācija – Mārīte PURIŅA
Rīgā, 2012. gada 27. janvārī