Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs līdz 18. novembrim aplūkojama krāšņa izstāde – ļoti "franciskā" latviešu mākslinieka Rūdolfa Piņņa darbu skate.
Te iespējams izsekot mākslinieka eksperimentiem ar otas triepienu un špakteli, visai impresionistiskam dabas redzējumam, kā arī komplicētākai un abstraktākai autora valodai.
Krāsa, līnija, ornaments
Līdzās krāsai Piņņa darbos liela nozīme ir līnijai, kā arī dekoratīvam ornamentam. Nereti jaušama fovisma un kubisma ietekme, gleznās suģestē nemitīgu meklējumu un uzdrīkstēšanās klātbūtne.
– Mākslā nedrīkst būt nekā mērena, tajā jābūt pārmērībai, – 24. oktobra vakarā Madonas muzeja izstāžu zālēs, tiekoties ar Rūdolfa Piņņa 105. dzimšanas dienas atceres dalībniekiem, tēva uzskatus pauda mākslinieka meita Skilla Pinnis-Rikarde. Komentējot pagātnes fotogrāfijas, viņa pieskārās Rūdolfa Piņņa biogrāfijai, atmiņā atsauca pilnasinīgi nodzīvotas dzīves realitātes.
Dzīves pieturpunkti
Rūdolfs Pinnis dzimis Madonas rajona Jaunlubānas Robežmuižā, profesionālās iemaņas guvis Voldemāra Tones glezniecības studijā un Latvijas Mākslas akadēmijā. Mākslinieks zināšanas papildinājis Itālijā un Parīzē, piedalījies Parīzes Rudens un Tileriju salonu skatēs. Ārzemēs gūtā pieredze viņam arī pēckara gadu Latvijā ļāva saglabāt savu subjektīvo dzīves izjūtu. Tā izpaudās koloristiski piesātinātā un ekspresīvā glezniecībā, neparastā kompozīcijā, kas padomju nomenklatūras acīs bija nevēlama un apkarojama. Par spīti represijām meistars bija neparasti ražīgs līdz pat mūža novakarei, atļāvās būt
ekscentriķis, kritizētājs, asās patiesības teicējs un brīvdomātājs.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 30.10.2007.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto