Ticējumi par 2. februāri, Sveču dienu jeb Svecaini, paredz, ka šajā dienā daudz jāsmejas, jātērē nauda, jāēd īpaši ēdieni, jālej sveces un jāvēro laiks. Tāpat mēdz teikt, ka šajā dienā tradicionāli daudz nevarējis strādāt, tāpēc Vita Eizentāle smejot teic – Sveču diena ir īsti svētki sievietēm.
Viņa Sveču dienas priekšvakarā vietējām Vestienas iedzīvotājām ierādīja vienu no svarīgākajām Svecaines aktivitātēm – sveču liešanu. Kā vēsta senlatviešu ticējumi, šajā dienā lietās sveces gaiši un sātīgi deg, padodas taisnas. Turklāt sveču lējējiem bija jābūt jautriem un priecīgiem, citādi izlietās sveces dega ar mazu liesmu un sprakšķēja.
– Jau izsenis šajā dienā kopā sanāca sievas, lēja sveces, vakarēja. Cienot šīs tradīcijas, tādu pašu vakarēšanas pasākumu sarīkojām Vestienā. Gan minējām mīklas, gan lējām sveces, gan padziedājām. Šodien sveces vairs nav jātin, kā agrāk, bet ir jau nopērkamas gatavas dažādas formiņas, no kurām izliet sveces. Mūsu laikos tas ir diezgan tehnisks process, tajā nav tik daudz radošā lidojuma, jo gatavā formā ieliek diegu, nocentrē, pēc tam ielej vasku. Interesantākais brīdis ir pie sveces ārā ņemšanas. Zināms, ka sveces var liet arī no pusizdegušām parafīna svecēm, bet es tomēr priekšroku dodu vaska svecēm. Tās ir gan skaisti dzeltenas, gan smaržo pēc vasaras un medus. Man šķiet, vaska svecēm arī uguns degot ir „sulīgāka", izteiksmīgāka, dzīvāka. Protams, vaska svece īpaši lēta neiznāk. Viens strops bišu vasarā ir spējīgs saražot 0,5-1 kg vaska. Tātad tas nav tāds produkts, kas ļoti viegli iegūstams, un uz katra stūra tas arī „nemētājas". Lai iegūtu tīru vasku, biteniekam ir daudz jāstrādā, – pastāstīja Vestienas pagasta lauku attīstības speciāliste Vita Eizentāle.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 03.02.2012.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto