Dziesmu un deju svētku kvalitāti, sarīkojuma garīgo ietilpību, pirmkārt un galvenokārt, veido pašu dalībnieku izpildījums, degsme, mirdzums acīs un kopā būšanas prieks.
Lai gan ir skaidrs, ka 2013. gada Dziesmu svētki dažādas tehnikas izmantošanas ziņā nebūs tik krāšņi – tāda ir pašreizējā valsts finansiālā situācija -, svētku galvenā būtība ir nevis tas, cik lieli ir tehnoloģiskie brīnumi un šovs, bet kāda ir izpildījuma kvalitāte un repertuārs; kā ikdienas darbā izdodas kolektīvus sagatavot svētku kulminācijai. Tas arī ir izšķirošais svētku izdošanās kritērijs, un tāpēc ikdienas mēģinājumos strādā kori un kopmēģinājumos – kopkoris.
Aizvadītajā svētdienā, kad Madonas kultūras namā uz kopmēģinājumu pulcējās Madonas koru apriņķa dalībnieki no Varakļānu, Lubānas, Cesvaines, Ērgļu un Madonas novada, kultūras nama zāle ieskanējās bez pastiprinātājiem un kopkora dziedājums sniedza gandarījumu gan virsdiriģentam Ārijam Šķepastam, gan kolektīvu dalībniekiem. Protams, repertuāra apguvē vērojamas arī grūtības, un to nenoliedza ne virsdiriģents un diriģenti, ne novada kultūras darba vadītājs Jānis Kļaviņš.
– Koristi un diriģenti nav īsti apmierināti ar svētku repertuāru – dziesmas ir grūtas, lai tās apgūtu, jāvelta lielas pūles, – tiekoties ar laikraksta „Stars" pārstāvjiem, uzsvēra Jānis Kļaviņš. – Nezinu, vai tas ir tāpēc, lai būtu lielāka kolektīvu atlase Dziesmu svētkiem, bet fakts paliek fakts. Dziesmas, protams, ir ļoti skaistas, apgrūtinājumu rada apstāklis, ka lauku koriem tās brīžam ir nepaceļamas. 15. aprīlī Madonas koru apriņķa kolektīvi pulcēsies uz skati, kur žūrija izvērtēs koru māksliniecisko līmeni. Līdz pavasarim kolektīviem vēl daudz darāmā.
PLašāk lasiet laikrakstā STARS 01.02.2012.
Autore: INESE ELSIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto