Parakstu vākšanā par ierosinātajiem Satversmes grozījumiem Madonas novads ar lielu aktivitāti neizcēlās – par ierosināto priekšlikumu piešķirt valsts valodas statusu krievu valodai parakstījās tikai 236 LR pilsoņi, bet vairākos Madonas novada pagastos vispār neparakstījās neviens.
Madonas vārds gaidāmā referenduma sakarā lielāku uzmanību valstī piesaistīja pagājušajā nedēļā, kad Madonas tipogrāfijā tika uzsākta referenduma balsošanas zīmju drukāšana, to kopējais apjoms – nepilni divi miljoni balsošanas zīmju. Kā sarunā „Staram" atzina SIA „Madonas poligrāfists" izpilddirektore Ilze Zvirgzdiņa, tā dažkārt mūsu valstī gadoties, ka lielāku televīzijas un preses uzmanību varot izpelnīties saistībā ar politiski nozīmīgiem notikumiem, bet saimnieciskā darbība nereti paliek otrajā plānā.
– Referenduma zīmju drukāšana pēc būtības ir mūsu ikdienas darbs. Tie ir tikai apmēram 10 procentu no mūsu uzņēmuma ikmēneša apgrozījuma, no kura lielāko daļu (vairāk nekā 60 procentu) sastāda materiāli, – uzsver Ilze Zvirgzdiņa. – Savā ziņā to, ka mums uzticēts šāds valstiski svarīgs pasūtījums, var uzskatīt par goda lietu, bet mēs šīs tiesības ieguvām, piedaloties valsts iepirkumā, kur, kā zināms, noteicošā ir cena. Runa šādos gadījumos nav par to, cik lielu mēs varētu uzlikt peļņas procentu. Tā vietā ir jādomā, ko varētu optimizēt, ko samazināt, lai varētu nosegt izmaksas, samaksāt algas, uzņēmuma uzturēšanas izmaksas, lai konkrētais pasūtījums galarezultātā sanāktu rentabls un nenestu zaudējumus. Tā ir ne tikai mums vien, bet visiem ražotājiem. Es pieļauju, ka pat šajā situācijā, kad pieprasījums pēc poligrāfijas produkcijas visā Latvijā ir krities aptuveni par 30 procentiem un tas nav palielinājies arī pēdējos gados, darbinieki ar lielāku prieku drukātu kādu krāšņu latviešu valodas ābeci, domātu bērniem vai tiem, kuri grib iemācīties latviešu valodu. Daudzos jau lielu neizpratni raisa pats fakts, kāpēc par šādu jautājumu vispār notiek referendums.
SIA „Madonas poligrāfists" izpilddirektore Ilze Zvirgzdiņa informē, ka šis nav pirmais CVK pasūtījums, ko izpilda Madonas tipogrāfija. Te tika drukāti vēlēšanu biļeteni 10. Saeimas vēlēšanām, un toreiz tas bija piecreiz lielāks apjoms, kad bija jāpārstrādā aptuveni 30 tonnas papīra. Arī referenduma balsošanas zīmes par Saeimas atlaišanu tika drukātas Madonā. Valsts iepirkums sakarā ar 11. Saeimas vēlēšanām tika gūts sadaļā par brošūru un plakātu drukāšanu.
Savukārt attiecībā uz 18. februārī gaidāmo tautas nobalsošanu Madonas tipogrāfijai bija jānodrukā 230 tūkstoši lokšņu jeb jāpārstrādā aptuveni 6 tonnu papīra, jāsaskaita, jāsagriež, jāsapako, turklāt tas jāizdara maksimāli īsā termiņā, lai referenduma zīmes laikus saņemtu vēlēšanu iecirkņi arī ārvalstīs.
Plašāku sarunu ar SIA „Madonas poligrāfists" izpilddirektori Ilzi Zvirgzdiņu par uzņēmuma veikumu pagājušajā gadā, problēmām un nākotnes iecerēm publicēsim kādā no nākamajiem numuriem.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
AGRA VECKALNIŅA foto