Šonedēļ tika publiskoti 2011. gada tautas skaitīšanas provizoriskie rezultāti. Latvijas iedzīvotāju skaits, saskaņā ar provizoriskajiem datiem, bija 2 067 887. Pēc provizoriskajiem datiem, viens no lielākajiem samazinājumiem (25-33%) ir bijis vairākos novados, tai skaitā arī Ērgļu. To, kā vērtēt tautas skaitīšanas rezultātus, vaicājām Ērgļu novada pašvaldības domes priekšsēdētājam Guntaram Velcim un Dzelzavas pagasta pārvaldes vadītājam Elmāram Vaskim.
Viss rit savu gaitu
– Tie (iedzīvotāju skaita samazinājums Ērgļu novadā. – Aut.) ir tikai provizoriskie rezultāti un pieņēmumi, kurus līdz oficiālo rezultātu saņemšanai nekomentēšu, lai gan ir savi apsvērumi par to, kādēļ šāda statistika attiecībā uz Ērgļu novadu varētu būt. Raugoties uz kopējiem Latvijas datiem, nevaru teikt, ka būtu lieli pārsteigumi. Iedzīvotāju koncentrācija lielajās pilsētās un teritorijās ap tām palielinās, kas arī ir loģiski. Pašlaik netrūkst ekspertu, kas zina stāstīt, kā vajadzēja darīt vakar, bet nav neviena, kurš teiktu, kā ir jārīkojas, – norāda Guntars Velcis. – Situāciju izmainīt ar kaut kādiem stimulējošiem pasākumiem nav tik vienkārši. Ir pierādījies, ka zemāka dzimstība ir augsti attīstītās valstīs, bet augsta – zemu attīstītās. Ir virkne kompleksu pasākumu, kas būtu jāveic, taču mēs pēdējos 20 gados esam daudz ko pārpratuši un nobraukuši no ceļa šķērsām. Uzturēt reti apdzīvotas teritorijas ir ļoti grūti, un to var atļauties vien turīgas valstis, pie kurām Latviju pagaidām nevar pieskaitīt.
Samazinās uz migrācijas rēķina
– Pagaidām vēl neesmu iedziļinājies tautas skaitīšanas rezultātos. Provizoriskie 2 miljoni iedzīvotāju, šķiet, ir pat lielāks skaits, nekā sākotnēji tika prognozēts. Uz vietas Dzelzavas pagastā izjūtam, ka cilvēku skaits nedaudz samazinās. Tas ir ne tik daudz uz mirstības, kā migrācijas rēķina. Cilvēki dodas prom, meklējot labākas darba iespējas un dzīvesvietu. Ir arī tādi, kas gadiem pagastā nav dzīvojuši, taču bija pie mums deklarēti un tagad nolēma oficiāli mainīt dzīvesvietu, – par iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesliem runā Elmārs Vaskis. – Raugoties uz kopējo tendenci valstī, manuprāt, tā negatīvā bilance turpināsies tik ilgi, kamēr cilvēkiem laukos nebūs radītas darba iespējas. No otras puses raugoties, strādniekus laukos arī grūti atrast, jo sociālo pabalstu sistēma izkropļojusi mūsu darba tradīcijas. Dažs labs pēc pabalsta nāk kā pēc algas. Redzu cilvēkus, kuri vairs nav motivēti meklēt darbu, jo pietiek ar to mazumiņu, ko piešķir pašvaldība.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS