Pēc Paula Maksa Berči projekta neogotiskā stilā no šķeltiem laukakmeņiem 1879. gadā celtā Cesvaines luterāņu baznīca šobrīd ieguvusi atjaunotu skatu uz ēkas logu vitrāžām.
Lielākā lauku luterāņu baznīca Latvijā vērienīgus atjaunošanas darbus pieredzējusi divreiz – 1929. gadā un 20. gadsimta 90. gadu sākumā. Pagājušajā gadā te veikta nopietna baznīcas logu un vitrāžu revīzija.
Atjauno baznīcas postījumus
Pēc postījumiem Cesvaines evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kas tika nodarīti Otrā pasaules kara laikā un vēlāk, 1978. gadā uz Cesvaini tika aicināta arhitekte Maija Elizabete Meņģele, lai iepazītos un izstrādātu Cesvaines evaņģēliski luteriskās baznīcas rekonstrukcijas projektu. Tā kā padomju gados baznīca bija tabu, dievnamu bija doma izmantot un pārvērst par tradīciju namu. 1985. gadā tika izveidota amatnieku grupa, kas veica ēkas iekštelpu rekonstrukcijas darbus. Daudzu speciālistu vidū Cesvainē nokļuva arī vitrāžu meistars Laimonis Frīdbergs. Vitrāžas Cesvaines baznīcā meistars rekonstruēja ar absolūtu iedziļināšanos un atdevi, jo viss bija jāpaveic tikai pašam – baznīcas logi bija izsisti un par vitrāžu oriģināliem neizdevās atrast pat skopākās ziņas.
– Pagājušajā gadā mans tēvs nejauši sazinājās ar Elizabeti Meņģeli, un pēc kāda laika viņa zvanīja un teica, ka vietējai draudzei ir interese par vitrāžu atjaunošanu, –
pastāstīja mākslinieks Andris Frīdbergs. – Tā kā tēvs bija ārzemēs, viņš aicināja, lai uz Cesvaini aizbraucu un vitrāžu stāvokli novērtēju es. Iesaistījos procesā, jo biju ieinteresēts vitrāžu saglabāšanā – tas ir viens no tēva nozīmīgākajiem veikumiem, un tā ir paliekoša vērtība. Līdzās vitrāžām Cesvaines baznīcā tēvs restaurējis arī altāra daļu Rīgas Svētā Pētera baznīcā.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 20.01.2012.
Autore: INESE ELSIŅA
KRISTĪNES VILCIŅAS foto