Aizvakar kārtējā Madonas pilsētas domes sēdē, izskatot jautājumu par Madonas novada izveidošanu, deputāti nolēma to veidot saskaņā ar Ministru kabineta (MK) rīkojumā par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu un MK šāgada 4. septembrī pieņemtajos noteikumos par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu noteikto Madonas novada administratīvo teritoriju.
Tas nozīmē, ka Madonas novadā atbilstoši MK noteikumiem jāapvienojas 15 pašvaldībām. Četrpadsmit – Aronas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Vestienas pagasta un Madonas pilsētas pašvaldības – tam ir jau piekritušas. Atklāts jautājums ir vienīgi par Barkavas pagastu, kas līdz šim bija nolēmis nepiedalīties šajā projektā un saglabāt pilnīgu patstāvību.
Barkavieši lems pirmdien
Lai iepazīstinātu ar izstrādāto Madonas novada projektu, šīs nedēļas sākumā Barkavas pagasta padomi apmeklēja Madonas pilsētas domes izpilddirektors Āris Vilšķērsts. Pēc šīs tikšanās domes izpilddirektoram palicis iespaids, ka barkavieši vairs nav tik kategoriski un ir ieinteresējušies par šo projektu, līdz ar to pieļāva varbūtību, ka Madonas novada veidošanā varētu iesaistīties arī Barkavas pagasta pašvaldība. Šādu varbūtību neizslēdz arī Madonas pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters.
– Ja brīvība jāzaudē, tad Barkavas pagasta pašvaldība labāk izvēlas Madonas nekā Varakļānu novadu, – raksturojot barkaviešu nostāju, uzsvēra Andrejs Ceļapīters.
Madonas pilsētas domes deputāts Indulis Zvirgzdiņš pauda uzskatu, ka Barkavas pagasts Vidzemes pašvaldību veidotajā novadā tomēr neiederoties, jo vēsturiski uzskatāms par piederīgu Latgales novadam.
To, ka barkavieši kļuvuši domīgi, vakar telefonsarunā "Staram" apstiprināja arī Barkavas pagasta padomes priekšsēdētājs Staņislavs Smelters.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 27.10.2007.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
DZINTRAS STRADIŅAS foto