Noslēdzies gads arī novada sportistiem. Dažiem tas beidzās ar sekmīgiem startiem un bagātu medaļu ražu, turpretī citiem – ar čiku, lai arī cik sāpīgi tas bija. Starp tiem izrādījās dambretisti, šahisti, novusisti. Tāpēc arī par ražu – vēlāk. Vispirms – par mielēm un sportistu sarūgtinājumu.
Jau gadu reģiona laikrakstā vairs neparādījās novada sporta nodaļas publicētais ikmēneša sporta pasākumu kalendārs, līdz ar to tas neveicināja sacensību dalībnieku aktivitātes kāpumu, kā arī līdzjutēju un skatītāju pieplūdumu sacensībās. Attaisnojums esot meklējams tehnikas laikmeta niansēs, kad informācija saņemama ar datoru palīdzību. Taču bezdarbnieki, nabagie pensionāri un entuziasti tos iegādāties nespēs vēl ilgi. Ja arī nolemts kalendāru laikrakstā nepublicēt, tad "Madonas Vēstnesī", kas tika piegādāts katrai ģimenei, vismaz jau nu iespēja bija izbrīvēt kaut nelielu laukumiņu informācijai. Ar Agņa Beķera, Egila Kazakeviča, Mārtiņa Šulmaņa un Jāņa Sudāra sniegto reklāmu ir daudz par maz. Tāpēc nav brīnums, ka sportiskā Madonas novada komandas nokomplektēt kļūst arvien grūtāk. Kamēr netiks ar informāciju "pagriezts rats nedaudz atpakaļ", nepatīkamu momentu kļūs arvien vairāk. Protams, ka "kronis visam uzlikts" tika Ziemassvētkos, kad pašvaldības organizētos pasākumus Māris Gailums palūdza koordinēt madonieti Rudolfu Kalniņu, kas, ignorēdams pilsētas dambretistu komandas startu republikas pasākumā, šoreiz neatteica savu palīdzību. Bet vai viņš nebija šokā, ka divās dienās, un vēl Ziemassvētkos, kad visa normālā tautas daļa uzņem ciemiņus, strādā vai paši brauc ciemos, viņa pleciem "uzbērta kaudze čempionātu" – jāsadala veseli četri medaļu komplekti? Vai tad gads bija par īsu? Vai atsaucība būs pietiekama? Nojauta bija pareiza, un prieka par nopelnītajām medaļām, bez sacensību spriedzes iegūtām, nebija ne pašam Rudolfam, ne arī pārējiem, kuriem tās pienācās pat par pēdējo vietu. Vai tas nav dalībnieku "rekords" republikas mērogā, ja divos dambretes un tikpat šaha čempionātos par medaļām cīnījās vien krietni mazāk kā dalībnieku desmits, bet divi medaļu komplekti tika "ieekonomēti". Bet aizpildītie diplomi jāmet atkritumu grozā. Kur te vairs loģika? Taču Mārim Gailumam vajadzēja "ķeksīti" gada atskaitē, un tas tika panākts. Bez tam daži sportisti, kā Jāzeps Juhnevičs, Aina Ivanova, Mārtiņš Šulmanis un vēl citi, bija plānojuši cīnīties par vairākām medaļām. Nu tas viņiem bija liegts. Tāpēc pirmssvētku telefonakcijā (23. decembra vakarā) novada dambretisti nolēma tās ignorēt, jo pēc vairākkārtējas informācijas laikrakstā trīs mēnešu laikā viņi cītīgi un regulāri apguva sportisko formu, lai sekmīgi un kvalitatīvi startētu Ziemassvētku turnīrā pie kaimiņiem Viļānos, kur vienmēr laipni gaidīti. "Ja jau neesam vajadzīgi mājās, jābrauc pie kaimiņiem," sprieda dambretisti, un liela daļa no viņiem dusmīgi devās uz Viļāniem. Lolotie plāni un cerības attaisnojās pilnībā.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 17.01.2012.
Autors: MĀRTIŅŠ ŠULMANIS
OĻĢERTA SKUJAS foto