Ķermeņa masa ir konkrētā cilvēka dzīvesveida raksturotājs, savā ziņā – arī veselības rādītājs.
Parasti, apsekojot lielāku cilvēku skaitu, miesiskā stāvokļa novērtēšanai izmanto tā saucamo ķermeņa masas indeksu. Ko tas nozīmē, un kā to aprēķina? Vajadzīgi svari, lai varētu nosvērties. Iegūtie kilogrami jāizdala ar konkrētā cilvēka garumu kvadrātā. Piemēram, ja 1,70 m garš cilvēks sver 70 kg, aprēķins sanāk šāds: 70/1,7² = 24,2. Pēc aprēķina veikšanas iegūtos rezultātus vislabāk apspriest ar speciālistu.
Tieši tā domāja arī RIMI Veselīga dzīvesveida mēneša organizatori un pieaicināja talkā Rīgas Stradiņa universitātes Akadēmiskās uztura skolas vecāko kursu studentus un mūs – diētas ārstus, sporta treneres un citus speciālistus. Studenti un speciālisti vairākas dienas rosījās RIMI un piedāvāja ikvienam cilvēkam nosvērties un iegūt informāciju par savu veselības stāvokli.
Ja, veicot šo ne pārāk sarežģīto aprēķinu, iegūst rezultātu: 18,5-25,0 – viss kārtībā; 25,0-30,0 – lieks svars, kas nav vairs tik smuki, bet pārāk nopietnas veselības problēmas svara dēļ vēl nedraud; virs 30,0 jau ir aptaukošanās, kas nozīmē, ka iespējams paaugstināts asinsspiediens, problēmas ar sirdi, cukurslimības risks un citas kaites, kas jūtami pasliktina dzīves kvalitāti.
Pēdējā laikā dažādos pētījumos apkopotie dati liecina, ka vismaz pusei respondentu ir vairāk vai mazāk izteiktas svara problēmas. Tā cēloņi ir mazkustīgs dzīvesveids (sēžam mašīnā, sēžam darbā, sēžam mājās pie datora vai televizora) – no vienas puses – un neadekvāta ēdienkarte – no otras. Laika trūkums, iespējams, arī slinkums liek bieži izmantot lietošanai gatavu, rūpnieciski ražotu pārtiku, arī tā saucamo fast food, pārāk daudz saldumu. Droši ir tas, ka mūsu ēdienkartē par maz ir dārzeņu un augļu, īpaši svaigā veidā, kā arī vienkāršu piena produktu, labu pilngraudu produktu, svaigi gatavotu gaļas un zivju ēdienu.
RIMI Veselīga dzīvesveida mēnesī iegūtie dati gan ir diezgan iepriecinoši – 53% apsekoto cilvēku ir normāls svars, un tikai 11% gadījumu tika konstatēts tāds svars, kas būtu vērtējams kā aptaukošanās. Tam ir savi skaidrojumi. Ne visi cilvēki bija atsaucīgi – daļa atrunājās ar laika trūkumu, to, ka neesot problēmu vai esot bail… Tomēr varēja manīt, ka tieši tie, kam ir lielāks svars, bija izvairīgāki un „steidzīgāki". Jāatzīmē, ka vīrieši, izrādās, ir kautrīgāki nekā sievietes.
Iepriecinoši, ka daudzi cilvēki ir lietas kursā par savu svaru un veselību un ikdienā rūpējas gan par ēdienkartes sastāvu, gan fiziskajām aktivitātēm. Kāds kungs tā arī atzīmēja: „Bija uzkrājušies lieki kilogrami, kas sāka apgrūtināt, nopirku velosipēdu ikdienas lietošanai – tagad situācija uzlabojas!"
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 27.10.2007.
Autors: ANDIS BRĒMANIS
diētas ārsts, RSU Uztura laboratorijas galvenais speciālists
OĻĢERTA SKUJAS foto