Latvijas iekšpolitiskais kalendārs vēsta, ka gada sākuma būtiskākais notikums būs kņada ap referendumu par Satversmes grozījumiem, kuri paredz krievu valodai valsts valodas statusa piešķiršanu.
Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums par 18. februāra noteikšanu kā referenduma norises dienu Latvijas politiķiem ļauj pienācīgi sagatavoties šim nozīmīgajam notikumam, lai gan pašreizējā reakcija rāda, ka tikai dažiem politiķiem šis jautājums ir viņu „komforta zonā". „Saskaņas centrs" un vēl spēcīgāk Nacionālā apvienība savam elektorātam ir skaidri pateikuši, kurā ierakumu pusē stāv un kā rīkosies. Nedaudz grūtāk iet koalīcijas kodolam – „Vienotībai" un Zatlera Reformu partijai, kas nav skaidri paudis savu rīcību. Šobrīd ir skaidrs, ka referenduma augļus vāks NA un SC, kamēr pārējiem politiskajiem spēkiem būs jādomā, kā izvairīties no kļūdām. Jau šobrīd valdošajai koalīcijai no Satversmes grozījumu pretinieku puses tiek veltīta asa kritika par to, ka šāds referendums tika pieļauts un tā rīkošanai valdība atvēlēja līdzekļus. Jo dīvaināk tas izskatās tādēļ, ka paši koalīcijas politiķi, piemēram, Ilma Čepāne, uzstāj, ka referendums nav konstitucionāls un grauj pamatus, uz kuriem savulaik Latvijas valsts tika veidota. Pieļauju, ka būs interesanti vērot, kā šī diskusija attīstīsies turpmāk un vai 18. februārī plānotais referendums maz notiks.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 11.01.2012.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS