Ne jau pirmo gadu mūsu 16 gadu jaunie un mazliet vecāki jaunieši meklē un atrod darbu Lielbritānijā. Tādēļ, ka ir vēlēšanās nopelnīt un ir oficiāls darba piedāvājums. Tiesa, piedāvājums sešpadsmitgadniekiem ir samērā ierobežots – zemeņu un aveņu lasīšana vai visu vasaru, bet, kā secināms no stāstītā, ir piedāvāti un veikti arī citi darbiņi. Īpaši tagad, kad beidzies pirmais šā mācību gada cēliens, kad rudens brīvlaika nedēļa ir tāda tumša, bezkrāsaina, "anglieši" sakārto fotogrāfijas albumos, nosūta tās draugiem (draugiem.lv), atceras savu darba vasaru, pārdzīvojumus un piedzīvojumus.
"Svaigie" iespaidi par darbu ārzemēs salīdzinoši bijuši kritiskāki, laikam ritot, sūrums it kā piemirsies. Toties atziņas par gūto pieredzi izkristalizējušās. Viena no visvērtīgākajām atziņām, ko izteicis kāds zēns, kam darba apstākļi nebūt nav bijuši tie labākie: "Tagad es zinu, kādēļ jāmācās." Zemtekstā – izglītotākam cilvēkam darba izvēles un dzīves kvalitāte ir nesalīdzināmi lielāka un labāka.
Par aizvadītās vasaras ieguvumiem vai zaudējumiem stāsta Bērzaunes pagasta meitenes – Madonas pilsētas 1. vidusskolas 11. klases skolnieces Lauma Rudzīte un Kristīne Kuliša un 12. klases skolnieces Zane Zvirgzdiņa un Laine Lamberte, kā arī mētrēniete Lolita Krūmiņa, kas mācās Madonas Valsts ģimnāzijas 12. klasē. Plašāk par piedzīvoto viņas stāstījušas savu pagastu avīzītēs "Bērzaunes Rīts" un "Mētrienas Dzīve".
Lauma Rudzīte un Kristīne Kuliša:
– Kaut kad pavasarī izskanēja vilinošs piedāvājums doties uz Lielbritāniju un pelnīt tur naudu. Un tā divatā sēdējām lidmašīnā, kas mūs veda uz Angliju. Pārņēma savāda sajūta. Tas bija kaut kas nepieredzēts un nezināms. Bija jau šis tas dzirdēts par smago darbu zemeņu laukos, bet…
Pēc divu stundu lidojuma no Liverpūles lidostas vajadzēja nokļūt līdz Lichfeld (pilsētiņa netālu no Birmingemas). Gandrīz trīs stundas tika pavadītas autobusā. Galamērķī mūs sagaidīja stiprs lietus, drēgnums un dubļi. Mūs aizveda uz "New Farm" teritoriju, kur bija sagatavotas telts vietas. Teltīs gulēja 20 latviešu jaunieši, 16-18 gadu veci, pārsvarā no Madonas.
Pirmā nakts nebija tā patīkamākā. Bija auksts, ik pa laikam lija, un aizmigt nevarējām. Nākamā diena bija saulaināka un sajūtas – citādākas.
Pirmajā dienā mums visu izstāstīja par darbu. Un ticiet – darbs nebija tas vieglākais. Smagas zemeņu kastes, garas darba stundas, sāpošas muguras, nogurums, dzīvošana teltīs un ilgas pēc mājām un saviem mīļajiem, ilgojāmies arī pēc mīkstas gultas un televizora. Pēc otrās nedēļas bija doma pamest visu un braukt mājās, bet tad mums uzsmaidīja veiksme – tikām strādāt uz kombaina (katra zemeņu lasītāja sapnis). Apmēram 2 nedēļas lasījām zemenes guļus stāvoklī.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 25.10.2007.
Atvērumu sagatavoja: ASTRA ZAGORSKA
OĻĢERTA SKUJAS foto