2011. gads tuvojas noslēgumam. Gan globāli, gan nacionāli tas ir bijis bagāts notikumiem, kuru sekas izjutīsim vēl turpmākajos gados.
Ja skatu vēršam uz notikumiem ārpus Latvijas robežām, nevar ignorēt „Arābu pavasari", kas radīja ķēdes reakciju visā Tuvo Austrumu reģionā. Tika nomainīti valdošie režīmi Ēģiptē un Tunisijā. Jau daudz asiņaināk un ilgstošāk izvērsās notikumi Lībijā, kuras odiozais vadītājs Muamars Kadafi, kas pats pirms 40 gadiem bija pret monarhiju vērstās revolūcijas vadonis, kļuva par citas revolūcijas upuri. Nepilns gads nav tas laika posms, lai izvērtētu šo notikumu tālejošās sekas, kā arī skaidri pateiktu, ka minētie notikumi reģionā nesīs stabilitāti, demokratizācijas procesu, cilvēktiesību ievērošanu un radikālisma mazināšanos. Afganistānas un mazākā mērā Irākas piemēri rāda, ka normāli funkcionējošu valsti ar šauteņu bajonetēm neuzcelsi, ja nebūs visas sabiedrības izpratnes un iesaistīšanās. To, cik ātri pāriet revolūcijas skurbulis un pa galvu iebelž ikdienas dzīve ar tās problēmām, pierāda jau minētā Ēģiptes situācija, kur pusgadu pēc varas maiņas iedzīvotāji atkal iziet ielās un protestē pret valdību.
Atgriežoties tuvāk Latvijai, šis gads smagus pārbaudījumus ir nesis arī Eiropas Savienībai jeb – precīzāk – tām dalībvalstīm, kas atrodas kontinenta dienvidos un ietilpst eirozonā. Nākamais gads gan ES, gan eirozonas valstīm būs smags pārbaudījums. Atsevišķi analītiķi pat prognozē eiro kā valūtas norietu un ES sadalīšanos. Pastāvot šādiem pastardienas scenārijiem, kuri, jāatzīst, nav gluži no pirksta izzīsti, nepārsteidz ES atsevišķu vadošo valstu piesardzīgais kurss uz lielāku savienības federalizāciju, un ES unitāristu balsis kļūst aizvien skaļākas, tai skaitā Latvijā. Nākamgad gaidāma nopietnāka diskusija par to, kāda ir ES nākotne līdzšinējā modelī.
Esam nonākuši līdz Latvijai, un, ja būtu jāizveido Latvijas būtiskāko notikumu trijnieks, kandidātu netrūktu. Svarīgākie no tiem – „Latvijas Krājbankas" krahs un Saeimas vēlēšanas – iekrita gada otrajā pusē.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 27.12.2011.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS