Kaut arī pirmais vārgais ziemas mēģinājums pabiedēt autoceļu uzturētājus un daļēji arī autobraucējus bija tikai šonedēļ, jautājums par to, vai un kā tiek iztīrīti pašvaldību un valsts autoceļi, vienmēr ir bijis iedzīvotāju redzeslokā.
Arī Madonas novada pašvaldības dome pagājušajā nedēļā notikušajā domes sēdē pievērsās ceļu uzturēšanai ziemā, kas šajā ziemas sezonā sola dažas izmaiņas.
Sēdē bez pārlieku garām diskusijām tika nolemts Madonas novada pagastu teritorijās nodrošināt ceļu tīrīšanu no sniega 2011./2012. gada sezonā līdz visām lauku viensētām, kurās ziemā dzīvo un to īpašnieki nav atteikušies no šī pakalpojuma, un nodrošināt minēto sniega tīrīšanas pakalpojumu, neprasot par to samaksu. Finanšu avots šim mērķim ir pārvaldes naudas līdzekļu atlikums vai ieņēmumu pārpilde. Lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām" 15. p. pirmās daļas 2. punktu, kurš nosaka, ka „pašvaldībām ir šādas autonomās funkcijas – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana)".
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Lungevičs „Staram" pastāstīja, ka līdzšinējā prakse ceļu uzturēšanā ziemā bija mantota no rajona padomes laikiem. Lielākā daļa pagastu pārvalžu ceļus tīrījušas un nav par to prasījušas samaksu, taču bijušas arī atsevišķas pārvaldes, kas tīrīja tikai pašvaldības ceļu vai arī par privātā/servitūta ceļa tīrīšanu prasīja no iedzīvotājiem samaksu.
– Šis jautājums ar pārvalžu vadītājiem ir pārrunāts. Kaut arī viedokļi bija atšķirīgi, daudziem šis lēmums nebūs nekas jauns. Ceļi iespēju robežās jau tika tīrīti, vienīgi ar šo lēmumu mēs panākam, ka visā novadā pakalpojums tiek sniegts vienādā līmenī, neprasot no iedzīvotājiem par to samaksu, – informēja Agris Lungevičs.
„Lēmums pieņemts, un mums tas jāpilda"
Bērzaunes pagasta pārvaldes vadītājs Ivars Miķelsons pirms sēdes bija lūdzis lēmumu šajā jautājumā nepieņemt un deputātiem ar pārvalžu vadītājiem to kopīgi izskatīt. Viņš pauda nožēlu, ka deputāti viņa aicinājumā nav ieklausījušies, jo šis pagastu pārvaldēm ir ļoti būtisks jautājums.
– Pirmkārt, mani neapmierina tas, ka privāto ceļu tīrīšanai tiek novirzīti pašvaldības līdzekļi. Atsaucoties uz atsevišķiem likuma pantiem, pašvaldības budžetu var dažos gadījumos lietot šādām vajadzībām, taču veidojas arī konflikts ar likumdošanu par valsts mantas izšķērdēšanu. Otrkārt, šis ir ļoti liels slogs pašvaldības, konkrētāk, pārvalžu budžetiem. Šim nolūkam līdzekļi 2011. gada budžetā nav ieplānoti. Par jebkuru pakalpojumu cilvēks maksā naudu. Par siltumu jāmaksā, par veikalā nopirktu produktu jāmaksā. Šis pakalpojums attiecas uz privātajiem ceļiem, līdz ar to par to ir jāmaksā. Pēc mūsu veiktās aptaujas par pieredzi arī citās pārvaldēs var secināt, ka iedzīvotāji lielākoties to apzinās un arī maksā par ceļa tīrīšanu. Pagājušajā nedēļā pieņemtais domes lēmums paredz, ka pārvaldēm šie izdevumi jāsedz no budžeta atlikumiem vai papildus iekasētās naudas. Līdzekļu novirzīšana no konkrētā avota neiztur kritiku, jo daudzām pārvaldēm nav atlikumu no laika posma, kas bija pirms novadu reformas, un ne visām pārvaldēm ir arī pārpilde no nodokļu iekasēšanas, drīzāk otrādi. Uz manu jautājumu „No kāda avota pārvaldes varēs segt ceļu uzturēšanu?" atbilde diemžēl netika sniegta, – „Staram" pastāstīja Ivars Miķelsons.
Viņš minēja, ka Bērzaunes pagastā gandrīz trešā daļa ir privātie ceļi, kas pārvaldei ir jātīra. Pārvaldes šos ceļus ir tīrījušas jau iepriekšējos gados, kas tika darīts, dažādi kombinējot līdzekļus, taču problēmas parādījās jau pērn, kad šis izrādījies pārāk liels slogs.
– Diemžēl deputāti neieklausījās pārvaldēs. Pamatojums no viņu puses ir tas, ka ceļu uzturēšana ir vienīgais būtiskais pakalpojums, ko pārvalde sniedz tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo attālāk laukos. Tie, kas dzīvo centrā, automātiski saņem iztīrītus ceļus, ielu apgaismojumu u. c. pakalpojumus, un iznāk, ka vienīgais, ko pašvaldība var uzdāvināt lauciniekiem, ir iztīrīti ceļi. Ja mūsu pašvaldība ir tik bagāta, ka var dāvināt, tad lai to dara, taču šobrīd, skatoties budžetā, es neredzu pozīciju, no kuras segt šos izdevumus. Jau iepriekšējos gados, tīrot ceļus, budžets ir iztukšots un vēl vasarā maksājam parādus par ziemā tīrītajiem ceļiem. Daudz ko, protams, izšķir tas, kādas ir ziemas. Kā redzams šobrīd, lielam uztraukumam vēl nav pamata, bet, ja būtu bijusi tāda ziema kā pērn, tad jau tagad speciālais budžets būtu iztērēts. Arī raugoties uz nākamo gadu, situācija nav iepriecinoša. Ir plānots ievērtēt līdzekļus, kurus varētu piešķirt šim mērķim, taču nav garantijas, ka tie tiks piešķirti. Kuluāros tiek runāts par 2% samazinājumu budžetā. Pagājušajā gadā budžets tika samazināts par 5%. Pagastu pārvaldēm ir izdzīvošanas budžeti, kas paredz nosegt tikai ikdienas maksājumus. 2% samazinājums, saglabājoties situācijai, ka vēl ir jāatrod līdzekļi ceļu uzturēšanai… godīgi sakot, es neizprotu šo deputātu lēmumu, taču tas man ir jāpilda, – atzina Bērzaunes pagasta pārvaldes vadītājs.
„Iedzīvotāji šo pakalpojumu ir pelnījuši"
Agris Lungevičs, atspēkojot Ivara Miķelsona pretargumentus, uzsvēra, ka, tīrot ceļus, nav jāšķiro, vai tas ir pašvaldības, privāts vai servitūta ceļš. Pēc viņa teiktā, vidēji pārvaldēs pašvaldības un privāto ceļu attiecība ir puse uz pusi.
– Pašvaldībai saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām" ir jāno-drošina pieejamība. Mēs nevaram iedzīvotājus ziemā nogriezt no civilizācijas tikai tādēļ, ka uzskatām, ka viņiem par šo pakalpojumu ir jāmaksā. Ikviens valsts iedzīvotājs šo pakalpojumu ir pelnījis, un mums tas ir jāsniedz. Arī uzskats, ka dzīve laukos ir ekskluzīva lieta, neatbilst patiesībai. Daudzi, pat ja vēlētos, nespēj pārvākties uz dzīvi pagasta centrā vai pilsētā, un ne visiem ir līdzekļi, lai samaksātu par ceļa tīrīšanu. Neuzskatu arī, ka šo var vērtēt kā pašvaldības līdzekļu nelietderīgu izmantošanu, jo pašvaldībai jebkurā gadījumā ir jānodrošina tas, lai iedzīvotājus nepieciešamības gadījumā varētu sasniegt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, ugunsdzēsēji vai policija. Likums neaizliedz pašvaldības finansējumu izmantot šim mērķim. Ierobežojumi attiecas uz ceļu fonda līdzekļiem, kurus drīkst tērēt vienīgi pašvaldības ceļu uzturēšanai, taču tos privāto/servitūta ceļu tīrīšanai mēs arī neplānojam izmantot, – norādīja Agris Lungevičs.
Viņš uzskata, ka jautājumu par finansējumu var atrisināt. 2011. gads ir gandrīz beidzies, un līdz gada beigām līdzekļus ceļu uzturēšanai pārvaldes varot atrast, vēl jo vairāk situācijā, kad sniegs uz ceļiem nav jātīra, savukārt par nākamo gadu domes deputāti kopumā ir pauduši atbalstošu viedokli, ka finansējumam ceļu uzturēšanai jānāk no pašvaldības budžeta. Jābūt izstrādātiem kritērijiem, pēc kuriem nākamā gada budžeta veidošanā piešķirt pārvaldēm līdzekļus.
– Es tieši no pārvalžu vadītājiem vēl šā mēneša laikā vēlētos saņemt informāciju – vai viņiem trūkst finansējuma, cik trūkst, cik līdzekļu nepieciešams, lai ceļus tīrītu vienreiz, cik nepieciešams nedēļai, mēnesim vai visai sezonai. Pašlaik ir tikai minējums, ka „mums droši vien pietrūks". Šis ir tas laiks, kad apkopot izejas datus – maršrutējumu, kilometru kopskaitu, izmaksas uz kilometru utt. – un, balstoties uz to, plānot budžetā līdzekļus. Arī mans personiskais viedoklis ir, ka, nododot pārvaldēm funkciju, mums līdzi jādod finansējums. Domāju, ka arī pārējie deputāti nav pret šo principu, – skaidroja domes priekšsēdētāja vietnieks.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto no arhīva