Ar mantu, naudu, slavu, ar apsviedību vai gudru padomu un intuīciju, kā kurā gadījumā būtu bijis pareizi? Var tikai vēlreiz apjaust, ka nauda pati par sevi laimīgu nedara, vien drošība lielāka.
2011. gada nogales notikumi neļauj atslābt, īpaši par naudu un tās apriti domājot. Krājbankas klientiem, kam iesaldētās naudas atgūšana sagādāja tik daudz neērtību, diez vai uzticība bankām kā tādām atgriezīsies. Teiciens "Droši kā bankā" līdz ar "Bankas Baltija", "Parex" bankas un "Krājbankas" nogrimšanu ir sevi diskreditējis, jo nekas nevar būt absolūti drošs, kas saistīts ar naudas papīrīšu glabāšanu.
– Kam ir ko tērēt, labāk laist apritē, ieguldīt lietā un vietā, nevis taupīt. Ja nav, kur likt, būtu labāk ziedojuši labdarībai, – tagad dzird sakām par tiem, kuriem sakrātas palielas summas, kas beigu beigās, nogrimstot kopā ar banku, nedod nekāda labuma, tikai sagādā raizes, arī nervu šūnu zudumu.
Šonedēļ Saeima vienbalsīgi ir pieņēmusi Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu jeb likumu par nulles deklarāciju. Mantiskā stāvokļa deklarēšana neattiecas uz tiem, kas dzīvo no rokas mutē, kam nekas daudz nepieder, taču ap 70 000 iedzīvotāju būs jāpierāda, kur un kas par ko pirkts, ja izdevumi pārsniedz ienākumus, ja naudas ir virs 10 000 latu. Kurš gan būs tik naivs un ticēs, ka lielās naudas un mantas īpašnieki būs spiesti visu deklarēt, nomaksāt visus nenomaksātos nodokļus valstij. Šīs lietas sakarā atcerējos pastāstiņu par kādu uzņēmēju, kas nevarējis naktīs gulēt, domādams par naudas lietām un nenomaksātiem nodokļiem. Paņēmis aploksni, adresējis to Valsts ieņēmumu dienestam, ieliekot konvertā 100 latu, ar piebildi – "Ja arī turpmāk nevarēšu naktī aizmigt, aizsūtīšu vēl". Diez vai ar nulles deklarācijas ieviešanu varēs visus sašķirot "godīgajos" un "negodīgajos", un uzspiest obligāti iemaksāt naudu privātajās bankās, manuprāt, arī nevar. Toties nodokļi valsts kasē, ai, kā noderētu, jo cik tad var noplēst no iztikas minimuma saņēmējiem.
Šķiet, arī teiciens "Gads ir balts no abiem galiem, bet pa vidu – zaļš" uz 2011. gada nogali vēl nav attiecināms, jo sniega baltumu decembrī tik drīz vis nesola. Un arī nevajag, jo uz sniega rēķina var tik daudz ietaupīt – ne ceļi un pagalmi jātīra, ne krāsnīs daudz kurināmā jāliek.
Tas, par ko patiesi būtu jārūpējas – lai grūtībās nepazaudējam dzīvesprieku, iedvesmu, mīļumu un sirsnību pret cilvēkiem ap sevi. Ziemassvētku gaidīšanas laikā vairāk vajadzētu veltīt laika vērtību revīzijai.
Autore: IVETA ŠMUGĀ