Lai izprastu jau trešo gadījumu ar mūsu valsts bankām un to sagatavoto bankrotēšanu, ir ilgi jādomā. Vai tiešām mēs pēc tik daudziem gadiem brīvā Latvijā nedzīvojam tiesiskā valstī?
Lai tas viss nenotiktu (respektīvi, valsts un personīgo noguldītāju naudas nozagšana un izkrāpšana), mūsu valstī tiek algots ļoti daudz darbinieku. Esmu Latvijā nodzīvojis 78 gadus, no tiem 50 gadu Padomju Latvijā, taču nevaru atcerēties tik daudz izlaupīšanas, apzagšanas un kukuļdošanas gadījumu valsts tiesībsargājošajās iestādēs, cik pašreiz ir mūsu Latvijā. Lai saskaitītu, cik šo iestāžu ir Latvijā, ar vienas rokas pirkstiem nepietiek. Sāksim uzskaitīt: KNAB, SAB, Ekonomikas policija, Kriminālpolicija, Pašvaldības policija, Valsts policija un beidzot ar FKTK ar Irēnu Krūmani priekšgalā (kas gan šobrīd ir iesniegusi atlūgumu).
„Parex" bankas bijušie īpašnieki šodien staigā brīvībā un draudzīgi savā starpā sarunājas – „Redz, kā labi visus izdevās apmānīt." Arī tagad mūsu valsts budžets cietīs no divu bezkaunīgu cilvēku izdarības un izdomas. Visu triju banku gadījumus izanalizējot, cilvēks no malas var secināt – Latvijā nav tiesiskās varas.
Tiesībsargājošajām iestādēm vajadzēja izmeklēt naudas izzagšanas gadījumus un pēc diviem fiktīviem komercbanku bankrotiem vajadzēja sekot līdzi tam, ko dara FKTK.
Bijušais „Latvijas Krājbankas" vadītājs Ivars Priedītis tagad atdarina Aleksandru Laventu. Vai tas būtu iespējams, ja viņš ar savu algu nevarētu piekukuļot ārstus? Savulaik ārsts atklāti pateica, cik Laventam maksā uzturēšanās slimnīcā. Tagad laikam šis pakalpojums maksā dārgāk.
Pirms vairākiem gadiem Latgales mazpilsētā Aglonā arhibīskaps Jānis Pujats, uzrunājot ap 10 000 svētceļotāju, teica: „Dārgie tautieši, četrus gadus nevar notiesāt cilvēku, kurš apzadzis tik daudz naudas turētāju „Bankā Baltija"." Viņš vajadzības gadījumā tēlo slimu, bet cilvēki tikmēr no bankas gaida savu naudu. Kādā valstī mēs dzīvojam?
To, ka mūsu „Latvijas Krājbanka" ir meitas banka Lietuvas „Snoras" banka, dzirdam tikai šajās dienās. No kādas naudas tagad varēs strādāt lauku un pilsētu pašvaldības, kurām lielas summas no budžeta bija noguldītas „Latvijas Krājbankā"? Man šķiet, ka šāda nesodāma apzagšana ir iespējama katrā mūsu valsts komercbankā. Vai šoreiz atkal nebūs jāpalīdz noguldītājiem no valsts budžeta? Vai Irēnai Krūmanei nav tomēr bail, ka tik lielas summas aizplūšana notika ar viņas vadītās iestādes līdzdalību? Tagad viņa ar kolēģi vēlas steidzami aiziet no darba, lai viņus liktu mierā. Tautas paruna liecina – „Kas vainīgs, tas bailīgs".
Autors: ĀRIJS MŪRMANIS,
pensionārs Ļaudonā