Rīt aizdegsim otro sveci Adventa vainagā. Adventa laiks ir saistīts ar diviem atslēgas vārdiem – atnākšana un gaidīšana. Kristiešiem tā ir gatavošanās Ziemassvētkiem, ar kuriem beidzas šis gaidīšanas laiks. Mazliet pārnestā nozīmē – tā ir gatavošanās Jēzus Kristus pirmās atnākšanas pieminēšanai un svinēšanai. Tā kā viņš ir solījis atnākt arī otru reizi, Advents ir ļoti cieši saistīts ar otrās atnākšanas aktualizēšanu.
Kristīgā mācība vēsta, ka pirmo reizi Jēzus Kristus nāca pazemībā, mīlestībā, piedošanā, bet otro reizi viņš nāks pasaulē ne vairs nepamanāmi kā bērns, bet gan kā tiesnesis, kura priekšā tiks sapulcēta visa pasaule un visas tautas.
Advents – laiks sevis izvērtēšanai un vienlaikus labošanās, sirds izmaiņas laiks, kad cilvēks dodas prom no tā, kas viņu apsūdz, pie tā, kas viņu attaisno, tas ir gandarīšanas laiks.
Ir pierasts runāt par Adventa laika noskaņām. Reizēm šķiet, ka Ziemassvētki kļūst par tādu kā akciju, uz kuru cilvēki sarosās, it kā nomaksā labākas izturēšanās, mīļuma un laipnības ziedošanas artavu un tad atgriežas atpakaļ savā sūrajā ikdienā un pelēcībā. Tā tam nevajadzētu būt. Katram Adventa laikam vajadzētu cilvēkus darīt gaišākus, saglabājot iekšējo gaišumu arī ikdienai.
Tuvojoties svētkiem, aizvien vairāk cilvēku iegādājas Adventa vainagu, ieliek tajā sveces un aizdedzina, taču nemeklē šajā darbībā dziļāku jēgu. Mūsdienās aktuāli ir ļoti modernizēti, stilizēti Adventa vainagi no koka, plastikas, stieplēm, bet simboliski Adventa vainagu pin no skujkoka. Tas, ka šis koks vienmēr ir zaļš, kristiešu izpratnē norāda uz to, ka mēs gatavojamies vienmēr esošā, mūžīgā valdnieka dzimšanai, nākšanai pasaulē. Aplis ir mūžīga ritējuma zīme. Un sveces, kuras aizdedzinām katru svētdienu, aizvien vairāk izgaismo ceļu, pa kuru Dievs mums tuvojas, liecinot par Gaismu, kas nāk pasaulē.
Reizēm mēs sūkstāmies, ka svētki tiek pārvērsti iepirkšanās bumā, dāvanu kaudzēs un pārbagātīgi klātos galdos. Varbūt sāksim vispirms paši ar sevi, jo mums taču allaž ir iespēja izvēlēties – kā svinēt, kā gaidīt, ko izvirzīt kā primāro. Un tas taču ir tik skaisti – mīļa dāvaniņa tuvākajam, glīti klāts galds un vakariņas sveču gaismā, ja to visu darām ar sirdi un mīlestībā.
Lai mums visiem svētīgs un sirdīs gaišs klusais Ziemassvētku gaidīšanas laiks!
Autore: SANDRA ZARIŅA