Ierastās receptes gatavojot, katram ēdiens tomēr garšo citādi. Arī varakļānietes VELTAS STRODES mājas torte ir ar savu rozīnīti. Ilgus gadus strādājusi par pavāri un saimnieci godos, viņa apzinās, ka ēdiena gatavošanā liela nozīme ir mākai un izjūtai, ka roka ir piešāvusies.
– Reiz lūdzu tanti, lai uz svētkiem izcep torti, bet viņa atbildēja, ka atnākšot pie manis, izstāstīšot, bet jādara būs pašai. Tā arī šo mājas tortes recepti iemācījos, par ko ļoti priecājos. Kā vien ko nesapratu, jautāju viņai. Turklāt kūkas cepšana savu reizi padevās, citu reizi neiznāca tik labi. Tā jau vispār ar to saimniekošanu virtuvē ir – rokai tomēr nedaudz jāpierod, lai ēdiens vienmēr izdotos, lai tas nebūtu atkarīgs no veiksmes. Pirmais, ko jebkad pagatavoju, bija kraukšķīgās rozītes. Tā nu, skolniece būdama, iesāku mājās gatavot – cepumiņus, vafeles, pildītos groziņus ar krēmu un ievārījumu. Tolaik man patika vairāk saldus našķus gatavot. Kaut arī mamma teica, lai eju mācīties par šuvēju, izlēmu doties uz Kandavas tehnikumu mācīties ēdināšanas pakalpojumu jomā, – atklāja Velta Strode.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 03.12.2011.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto