Kad izplatījās ziņa par „Latvijas Krājbankas" darbības apturēšanu, aktualizējās arī jautājums, cik lieli līdzekļi šajā bankā ir pašvaldībām. Viedokli, kā tas iespaidos pašvaldības turpmāko darbu, lūdzu izteikt Lubānas un Ērgļu novada domju priekšsēdētājus Tāli Salenieku un Guntaru Velci.
Jāuztic vairākām
– „Latvijas Krājbankas" darbības apturēšana ir ietekmējusi arī pašvaldību darbu, bet Lubānas novada pašvaldība nav to vidū. Mums Krāj-bankā, paldies Dievam, kontu nav, pamatkontu esam atvēruši „GE Money Bank" un līdz šim esam sadarbojušies galvenokārt tieši ar šo banku, jo tai ir filiāle arī Lubānā, – uzsver Tālis Salenieks. – Ja gribam, lai iedzīvotājiem banku pakalpojumi būtu pieejami iespējami tuvu dzīvesvietai, pašvaldībai zināmā mērā ir jāriskē, uzticot savu naudu konkrētajai bankai, jo tas ir viens no sadarbības nosacījumiem. Kārtējā banku krīze gan vēlreiz apstiprina sen zināmo patiesību, ka sadarboties ar vienu banku ir diezgan liels risks. Vadoties pēc drošības apsvērumiem, līdzekļi turpmāk ir jāuztic vairākām bankām, kaut gan varbūt grāmatvežiem tas darbu padarīs sarežģītāku. Ja kaut kas ar šo vienu banku notiek, tad pašvaldībai būs apgrozības līdzekļi citā bankā un dzīve novadā vai pagastā ne uz brīdi netiks paralizēta. Mums ir atvērts konts arī „Hipotēku bankā", tikai līdz šim tajā līdzekļi netika glabāti, bet tagad droši vien to darīsim.
Esam piesardzīgi
– Mēs divreiz esam dabūjuši „pa galvu" – tad, kad 1995. gadā krahu piedzīvoja „Banka Baltija" un dažus gadus vēlāk arī „Rīgas Komercbanka", bet trešā reize mums, par laimi, ir gājusi secen. Mums kontu "Krājbankā" nav. Tas – pateicoties tam, ka pēc piedzīvotajām nedienām un pārdzīvojumiem nolēmām līdzekļus komercbankām vairs neuzticēt, – atzīst Guntars Velcis. – Esam kļuvuši piesardzīgi un sadarbojamies ar Valsts kasi, kā arī pašvaldībai ir atvērts konts „Hipotēku bankā", kas simtprocentīgi pieder Latvijas valstij. Taču daļai iedzīvotāju ir konti Krājbankā. Iedzīvotāji, kuriem nav pārāk lielu uzkrājumu, gan necietīs, kā „Bankas Baltija" gadījumā, bet pēc kāda laika saņems savu naudu. Pēc likuma tās izmaksai ir jābūt uzkrājumiem Noguldījumu garantiju fondā, cerams, ka tie arī ir un citiem mērķiem vai budžeta caurumu lāpīšanai nav izmantoti. Tā kā mēs esam labticīgi pilsoņi, ticam, ka tā arī ir un valdība strādā pēc labākās sirdsapziņas. Latvijā ir bijušas vairākas banku krīzes, bet šī, šķiet, ir pirmā, kur runa ir par noziedzīgiem nodarījumiem.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA