„Droši kā bankā." Diez vai pēc trauksmainā šīs nedēļas sākuma par saviem līdzekļiem to var apgalvot „Latvijas Krājbankas" klienti.
„Bankas Baltija" laikā daudzi jūsmīgi apgalvoja, ka Latvijai ir lieliska iespēja kļūt par „otru Šveici", jo banku sektors strauji attīstījās, sniedzot pakalpojumus gan vietējiem, gar ārvalstu klientiem. Kad sabruka „Bankas Baltija" piramīdas shēma, runāt par „otru Šveici" kļuva nepieklājīgi. Neraugoties uz to, banku sektors atkopās, to kļuva vēl vairāk, tām mainījās īpašnieki, daža mazāka arī pagāja „zem ūdens", taču kopumā analoģija ar Šveici atkal bija vietā. Līdz „Parex" kraham.
Nogulējām
Atceros, ka nedēļu pirms „Parex" nedienām raidījumā „Kas notiek Latvijā?" pulcējās lielāko Latvijas banku un to uzraugošo institūciju pārstāvji. Globālā finanšu krīze bija salīdzinoši nesen sākusies, un dzirdēja dažādus briesmu stāstus par Skandināvijas banku problēmām, kas nenovēršami atsauksies arī uz Latviju. Visu banku pārstāvji, tai skaitā „Parex", kā arī valdības pārstāvji apgalvoja, ka Latviju tas nopietni neskars, jo mūsu finanšu tirgi ir mazi un samērā izolēti. Nepagāja ilgs laiks, un pārītis „Parex" dibinātāju klauvēja pie valdības durvīm, lūdzot pēc glābšanas riņķa. Par tālāko stāstīt nav vērts, vien rezumējot var teikt, ka abi gudrie tēvadēli ar daudzmiljonu kapitālu joprojām dzīvo tepat Latvijā cepuri kuldami un lielas zemes platības uzpirkdami, kamēr trešais tēvadēls – pamuļķis, grūtgalvītis, Antiņš (sauciet, kā gribat) – uz savas muguras iznes „Parex" glābšanas plānu. Laikam nav jāatšifrē, kurš šajā stāstā ir pamuļķis.
Atkal nogulējām
Kopš šiem notikumiem pagājuši nieka divi gadi. Nedēļas nogalē nosvinējām Latvijas 93. dzimšanas dienu, un kas gan ir dzimšanas diena bez dāvanas?
Kaut arī iepriekšējā nedēļā tika ziņots par Lietuvas „Snoras" bankas problēmām un to, ka mātes bankas nedienas varētu atsaukties arī uz meitas uzņēmumu – „Latvijas Krājbanku", tikai retais spēja iedomāties, ka jau dažas dienas vēlāk Latviju sagaidīs vēl vienas bankas krahs.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 24.11.2011.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS