Valsts svētku priekšvakarā Saeima KNAB priekšnieka amatā vienbalsīgi apstiprināja līdzšinējo biroja darbinieku Jaroslavu Streļčenoku. Pēdējos gados tas ir viens no retajiem gadījumiem, kad aizklātais balsojums sakrīt ar deputātu iepriekš pausto atbalstu. Viedokli par jauno KNAB priekšnieku un turpmāk iecerētajiem atklātajiem balsojumiem, ievēlot valsts amatpersonas, lūdzu izteikt Madonas novada domes priekšsēdētāju Andreju Ceļapīteru un Mētrienas pagasta pārvaldes vadītāju Andri Dzenovski.
Atkarīgs no likumdošanas
– Vēl ir pāragri spriest un vērtēt jaunievēlēto KNAB priekšnieku. Neko daudz jau par viņu nezinām. Pieejama ir tikai tā informācija, kas parādās publiskajā telpā – televīzijā, presē, internetā. Tas, cik neatkarīgs (vai atkarīgs) būs KNAB priekšnieks, lielā mērā ir atkarīgs ne tik daudz no personālijām, cik no likumdošanas, normatīvajiem aktiem, – uzsver Andrejs Ceļapīters. – Attiecībā uz balsošanas procedūru, ievēlot valsts amatpersonas, es domāju, ka to vajadzētu darīt atklātā balsojumā – gan apstiprinot KNAB priekšnieku, gan Saeimas priekšsēdētāju, gan citus. Un arī pašvaldību vadītājus. Kāpēc to nedarīt, jo tad gan kandidatūru apspriešanas, gan ievēlēšanas process būtu saprotamāks un sabiedrība zinātu, kas ko ir atbalstījis, bet kurš ir balsojis „pret" vai atturējies. Tad deputātiem varēs arī pajautāt, kādi ir bijuši viņu argumenti, un sava nostāja viņiem būtu jāpamato un jāskaidro sabiedrībai.
Sava nostāja būs jāskaidro
– Manuprāt, jaunievēlētais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks centīsies būt neatkarīgs un strādāt sabiedrības labā. Viņš ir jauns un jaunības maksimālismā var daudz ko izdarīt un panākt. Turklāt no tā būs atkarīga arī viņa turpmākā karjera. Cik var spriest pēc TV redzētā, J. Streļčenoks ir nopietns, nosvērts, ieturēts savos izteikumos, bet KNAB darbinieki jau tādi ir – viņi mazāk runā, bet vairāk klausās un dara, – uzskata Andris Dzenovskis. – Ja runājam par atklātajiem un aizklātajiem balsojumiem, es atbalstu atklātos balsojumus, kad deputāti ne tikai balsotu, bet arī argumentētu savu nostāju. Aizklātos balsojumus Saeimā var salīdzināt ar situāciju darba kolektīvos, kad padotie bieži vien, acīs skatoties, slavē savu priekšnieku, cik tas ir labs, bet tai pašā laikā slepus tur dūri kabatā. Arī deputāti nereti vārdos it kā pauž atbalstu konkrētajai kandidatūrai, taču aizklātajā balsojumā nobalso „pret". Ieviešot atklātos balsojumus, tautas kalpi jau varēs balsot arī „pret", vienīgi šajā gadījumā savs viedoklis vairāk būs jāskaidro sabiedrībai. Arī žurnālistiem nebūs jāmin, kurš kā ir balsojis, bet varēs pie katra pieiet un paprasīt, kāpēc ir balsojis „par" vai „pret".
Autore: ŽEŅA KOZLOVA