7. novembrī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) dome ārkārtas sēdē tikās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un finanšu ministru Andri Vilku, lai nonāktu pie vienošanās par nākamā gada budžetu attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadali pirms valdības sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem.
LPS domes sēdē piedalījās arī Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, kas norādīja, ka, lai gan īsti apmierināta ar šo lēmumu nebūs neviena no pusēm, divu risinājumu piedāvājumu var uzskatīt par labu kompromisu.
– Pirmā iecere no valdības puses bija pašvaldības daļu samazināt no 82% uz 77%. Pie kopējās iedzīvotāju ienākuma nodokļa nākamā gada prognozes, kas ir 803 miljoni latu, katrs procents ir aptuveni 8 miljoni latu. Samazinājums būtu ļoti būtisks. Uz šī fona panāktais kompromiss ir gana labs. Pie diviem iespējamiem piedāvājumiem tika nonākts pēc garām pārrunām gan ar premjeru, gan finanšu ministru. Pirmais piedāvājums paredz, ka sadalījums starp pašvaldībām un valsti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa varētu būt 81% pret 19%. Pie šāda sadalījuma pašvaldības sociālā tīkla pabalstu daļu (GMI, dzīvokļa pabalsts un pabalsts trūcīgajām personām) finansē, sākot ar 1. janvāri. Šobrīd valsts finansē 50% no GMI un līdzfinansē 20% no mājokļa pabalsta. Kopējā valsts finansējuma summa ir aptuveni 17 miljoni latu. Šis slogs pēc 1. janvāra būtu uz pašvaldību pleciem. Līdztekus šim risinājumam bija arī otrs, ar kuru iepazīstināt Starptautiskā Valūtas fonda misiju. Šajā piedāvājumā IIN sadalījums būtu 80/20 par labu pašvaldībām, taču pie šādiem noteikumiem valsts apmaksā garantēto minimālo ienākumu (GMI) visa gada garumā un dzīvokļa pabalstu līdz apkures sezonas beigām. Ar abiem variantiem Ministru prezidents kopā ar LPS priekšsēdi devās uz sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem, – informēja Andrejs Ceļapīters.
Viņš norādīja, ka pirmais variants noteikti ir neizdevīgāks tām pašvaldībām, kurās trūcīgo iedzīvotāju, līdz ar to arī pabalstu saņēmēju, skaits ir lielāks.
– Šobrīd gan izskatās, ka starptautiskie aizdevēji pirmo variantu ir noraidījuši un uztur prasību, ka valstij ir jāturpina līdzfinansēt sociālos pasākumus. Līdz ar to aktuālāks pašlaik ir otrais piedāvājums – 80% no IIN pašvaldībām un 20% valstij, taču valsts turpina līdzfinansēt GMI un mājokļa pabalstu. Protams, šajā piedāvājumā ir svarīgi tas, cik ilgi valsts turpinās līdzfinansēt sociālos pasākumus. Neraugoties uz to, otrais variants noteikti ir izdevīgāks tām pašvaldībām, kurās ir vairāk trūcīgā statusā esošu iedzīvotāju vai iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem, – abus piedāvājumus salīdzināja Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.
Cer atjaunot iepriekšējo dalījumu
Diskusija par to, kā šīs izmaiņas ietekmēs Madonas novada pašvaldības budžetu, domē vēl nav aktualizējušās, taču Andrejs Ceļapīters atzīst, ka dzīvots ir pietiekami taupīgi.
– Nav arī noslēpums, ka šogad ir neliela budžeta pārpilde, jo izdevumus plānojām 96% apjomā no IIN. Vēl pesimistiskāk prognozējām ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN), līdz ar to šī nelielā rezerve, kas veidojas, uzsākot nākamo gadu, būs labs sākums tam, lai mēs saplānotu budžetu, kurā būs pēc iespējas mazāk samazinājumu. Arī Madonas novadam otrais variants ir izdevīgāks, jo pabalstu daļa ir plānota vairāk nekā Ls 200 000. Valdība gan nav atmetusi domu par to, ka pašvaldībām sociālie pabalsti ir jāsedz pilnā apmērā, un 2013. gadā, kad aizdevēji vairs nediktēs noteikumus, tas arī varētu notikt. LPS domes sēdē es ierosināju, ka 2013. gadā, gadījumā, ja valsts pabalstu maksāšanu uztic pašvaldībām, ir jāatjauno iepriekšējais IIN nodokļa sadalījums – 82% pret 18%. Valdis Dombrovskis šo ierosmi uzņēma pozitīvi, taču viedoklis diemžēl neguva vairākuma atbalstu. Tas gan nenozīmē, ka nākamgad, plānojot 2013. gada budžetu, diskusija par šo jautājumu netiks atjaunota, – uzsvēra Andrejs Ceļapīters.
Iztiks bez mazinājumiem
LPS domes sēdē piedalījās arī Ērgļu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Guntars Velcis. Pēc viņa domām, otrais variants, kuru valdība, visticamāk, arī izmantos nākamā gada budžeta veidošanai, īstermiņā ir izdevīgāks.
– Grūti pateikt, kā tas ietekmēs Ērgļu pašvaldības budžeta veidošanu. Jāskatās reālie dati, jo var gadīties, ka līdzīgi kā šogad arī nākamgad IIN tiek iekasēts vairāk, nekā prognozēts. Bieži vien prognoze tiek noteikta zema, bet reālie ieņēmumi ir lielāki, un arī budžets izveidojas daudzmaz sabalansēts. Neraugoties uz to, mums būs jāņem vērā valdības dotie izejas dati un budžets jāplāno saskaņā ar tiem. Ja prognozē vairāk ieņēmumu, tad varēsim dzīvot drošāk, ja mazāk, tad būs jādzīvo ar „savilktu jostu un taisnu muguru". Šobrīd gan domāju, ka samazinājumi nebūs jāveic, drīzāk būs jāierobežo vairāki attīstības pasākumi. Šogad varējām veikt vairākus remontus un īstenot infrastruktūras projektus, nākamgad, visticamāk, pildīsim vien tiešās pašvaldības funkcijas un uzturēsim to, kas līdz šim ir izbūvēts. Tāda ir pašvaldības politika, – uzsvēra Guntars Velcis.
Vaicāts par to, kurš no abiem LPS piedāvājumiem Ērgļu novada pašvaldībai būtu labāks, Guntars Velcis atzina, ka tie nav vērtējami viennozīmīgi.
– Ja par atskaites punktu ņem finansiālos apsvērumus, tad saglabātais piedāvājums ir izdevīgāks. Otrs piedāvājums vairāk bija skats uz nākotni. Pēc pusgada pabalstu pašvaldības varētu plānot pašas. Nav noslēpums, ka ir cilvēku kategorija, kas izmanto sociālās palīdzības sistēmu, kaut arī pabalsti tiem nepienāktos. Šobrīd pašvaldības iespējas situāciju ietekmēt ir mazas, jo likumdošanas normas ir stingras. Valsts sedz pusi no GMI, un pašvaldības ir kā marionetes. Visu nav iespējams ar likuma pantu noteikt no augšas. Ir lietas, ko cilvēks, kas atrodas reģionos, redz un zina labāk. Tas, ka ir cilvēki, kuri ļaunprātīgi izmanto pabalstu sistēmu, nav nekas jauns, vienīgi beidzot par to tiek skaļi runāts.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS