Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā līdz decembra vidum skatāma biedrības „Grafikas kamera" sarūpētā izstāde.
Te ir gan biedrības pārstāvju, gan „neatkarīgo" autoru, kas nav kameras biedri, veikums – miniatūras, lielformāta kompozīcijas, dažādu grafikas tehniku piemēri. Varētu domāt, ka izstādei jābūt melnbaltai, bet tā gluži nav – grafiķi izmantojuši arī krāsas, un daudzos darbos ienācis plašs toņu spektrs. Uz zīmējuma balstītie iespieddarbi pamatā ir reālistiski, jaunākās paaudzes grafiķi strādājuši arī abstraktā manierē.
Kā atzina atbraukušie profesionāļi, tik liela kopizstāde grafiķiem Latvijā sen nav bijusi, tā ka notikums tā, pirmkārt, ir pašiem.
Grafikā viss top lēni, taču tas nenozīmē, ka enerģijas lādiņš ir blāvs un klusināts. Rokas pieskāriens turpina emocijas un izjūtas, gala procesā skarot skatītāju sirdis. Izstādes atklāšanā vislielāko cirtienu raisīja tā nežēlīgā prombūtne, ko jutām un vienmēr jutīsim grafiķes Vitas Mālnieces sakarā. Vitai patika teiciens, ka dzīve ir īslaicīga, māksla –
mūžīga (Ars longa, vita brevis est), to tagad pilnībā izbaudām uz savas ādas.
Tas, ko skatītājs ierauga mākslas darbā, ir viņa paša asociāciju ziņā, izstādes atklāšanā vērtīga bija versija, ko papildus atklāsmēm par izliktajiem darbiem sniedza to autori.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 10.11.2011.
Autore: INESE ELSIŅA
AUTORES foto