Vai Latvijā tiešām valda princips „Mirsti tu šodien, es – rīt"? Vai tiešām gaidām citu aizejam bojā, lai tiktu pie kāda atvieglojuma, pabalsta vai atbalsta? Latvijā pastāvošā biopolitika uzrāda iezīmes, kas uzskatāmi ir redzamas faktiskajās koncentrācijas nometnēs. Tomēr diez vai ir arī tā, ka cilvēki ir pilnīgi savrupinājušies un neliekas cits par citu ne zinis.
Varbūt pieļaut, ka dzīve ir pilna konfliktiem, un tas nozīmē, ka nākas atzīt un apzināties, ka tiešām pastāv nesaskaņas. Un daudzi konflikti netiek atrisināti tikai tāpēc, ka iesaistītie negrib atzīt savstarpēju saistību, savstarpējo atkarību, proti, viens nespēj atrisināt konfliktu. Vēl bīstamāk, ja tiek veidoti subjektīvi konfliktsituāciju tēli, kas tad arī nosaka rīcību. Bet varbūt šādu tēlu jau ir par daudz? Varbūt cilvēki ir iegrimuši māžu pasaulē un to vien dara kā māžojas? Bet kādu grēkāzi atrast taču ir ļoti viegli.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 01.11.2011.
Autors: IGORS ŠUVAJEVS