Cesvaines pils
Cesvaine ziemā
Meža taka Madonas apkārtnē
Baltie loki Madonas parkā
Madonas novada ezeri un lauki
Reklāma — × 150 px

Lai kokle skanētu arī turpmāk

Redakcija

Autors • 24.10.2011.

Lai kokle skanētu arī turpmāk
Burtu lielums

Oktobris Bērzaines pagastā, Valmieras pusē, sākās ar Vidzemes koklētāju saietu, ko rīkoja Madonas mākslas skolas direktore Marika Zeimule.

Etnogrāfiskās kokles spēles entuziasti un interesenti bija ieradušies no Rīgas, Valmieras, Madonas, Jaunpiebalgas, Limbažiem, Druvienas un Varakļāniem.
Klātesošie varēja apskatīt biedrības „Latgaļu sāta" veidoto etnogrāfisko instrumentu izstādi, kā arī noklausīties vairākus priekšlasījumus. Saistošs bija Kanādas latvieša Miķeļa Svilāna stāstījums par koklēšanas tradīcijām ārpus Latvijas, savukārt Dainis Mjartāns klātesošos iepazīstināja ar Latgales tradicionālā kultūras centra „Latgaļu sāta" darbību Varakļānu un Viļānu novadā. Koklētāju saiets veicina kultūras aktivitātes Vidzemes reģionā, kā arī dod iespēju iepazīt citu novadu tradicionālās kultūras dzīvi. Priecē, ka aizvien vairāk par latviešu tautas mūzikas instrumentu – etnogrāfisko kokli – interesējas jaunieši. Folklora un etnogrāfija mūsdienu sabiedrībā starp popkultūras piedāvājumiem ir ļoti nepieciešama, lai izprastu savu vēsturi un kultūras saknes. Vidzemes koklētāju saietā savu kokles spēles māku demonstrēja vairāki puiši: gados jaunais Jānis Jātnieks, Ansis Jansons un Artūrs Krolmanis. Kā norādīja M. Zeimule, koklēšana jauniešu vidū savulaik Vidzemē uzplauka, pateicoties madonieša Aivara Zariņa aktivitātēm. Pēc viņas vārdiem, būtu vēlams, ka mūzikas skolas arī tagad apsvērtu iespēju mācīt tradicionālo koklēšanu. „Latvijā etnogrāfisko kokļu spēle nav plaši izplatīta, lai gan kokli uzskatām par nacionālo mūzikas instrumentu. Koklēšana nu ir kļuvusi par retu māku, bet senāk koklētāji bija īpašā statusā, ne velti kokles sauc par Dieva vai zelta koklēm."

Pēdējo gadu laikā daudz koklēšanas popularizēšanā devusi cesvainiete Latvīte Podiņa, kas izveidojusi savu grupu „Vētras saites" un kā pirmā Latvijā spēlē uz elektriskās kokles. Pēc L. Podiņas vārdiem, „Vidzemes koklētāju saietam jānotiek arī turpmāk, jo šā gada saiets liecina par to, ka interese pieaug, gan piedaloties, gan klausoties". Koklētāju saieta rīkotāja Marika Zeimule ir visnotaļ apmierināta: „Kopā spēlējot, veidojot muzikālas ainas, sadziedoties, folkloras mīļotāji padara ciešākas saites savā starpā, iegūstot jaunus draugus, apmainās ar pieredzi un iespaidiem, tādējādi nostiprinot motivāciju turpināt šo nodarbošanos. Arī tie, kas vēl neprot spēlēt šo tautas mūzikas instrumentu, pasākuma iespaidā varētu pārdomāt iespēju kļūt par koklētāju."

Dalībnieki saka lielu paldies Vidzemes plānošanas reģiona Kultūras programmai par atbalstu un īpaši M. Zeimulei par fantastisko iespēju koklētājiem sabraukt kopā un uzspēlēt. Paldies lauku māju „Lantus" saimniekiem, kuri sagādāja jaukus mirkļus un nodrošināja ērtu un baudpilnu izmitināšanu.

AUTORE: AGATE VUCINA

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px