Vakar pavisam netālu – Jēkabpils tautas namā – dzejas un mūzikas pasākumā „Dzejniekam un atdzejotājam Knutam Skujeniekam 75" tika godināts galvaspilsētas gara milzis – unikālais latvietis Knuts Skujenieks.
Dzejnieks, atdzejotājs, literatūras kritiķis, pasaules kultūras nesējs, nacionālists un Latvijas lepnums Knuts Skujenieks šoruden svin nozīmīgu dzīves jubileju – 75 gadus.
Knuts Skujenieks vairākkārt ir viesojies arī Madonā. Pirms 13 gadiem Madonas kultūras namā viņa lieliskā dzeja skanēja Ingrīdas Gailītes mūzikas ietērpā. Ne viens vien komponists kļuvis par Knuta Skujenieka dzejas ģērbēju. Sarīkojumā Jēkabpils tautas namā līdzās jubilāra teiktajam un dzejnieka, atdzejotāja Guntara Godiņa komentāriem izskanēja komponista un mūziķa Aigara Godiņa izpildītās dziesmas ar Knuta Skujenieka vārdiem. Madonā dzejnieku dzirdējām arī 2008. gada Dzejas dienās, kad novada (toreiz – rajona) bibliotēkā dziesmas ar Knuta Skujenieka tekstiem atskaņoja Madonas mūzikas skolas pedagogi. Sanākušajiem dzejnieks atgādināja, ka viena no mūsu valsts galvenajām eksportprecēm ir kultūra. „Tā ir ilgtermiņa ieguldījums, tāpēc jāatbalsta, un naudu uz to taupīt nedrīkst."
Šogad Knutam Skujeniekam iznākušas divas grāmatas. Dzejas izlasē „Simts" apkopoti simts daudzu gadu garumā rakstīti dzejoļi (Mordovijā lēģera laikā pārdzīvotais, kad, dzejniekaprāt, pats svarīgākais šķita saglabāt iekšējo brīvību, tāpat paši jaunākie dzejoļi). Savukārt dzejas krājums „Poga" ir unikāls ar viena dzejoļa tulkojumu 33 valodās.
Šodien, 22. oktobrī, atzīmējama vēl kāda jubileja – brīvības cīnītājam Gunāram Astram apritētu 80 gadu. Astram pieder vārdi: „Jāņtārpiņi dod nojēgu, ka tumsā ir gaisma. Ja ir tumsa un nav nekādas gaismas, tad arī nav nojēgas par to. Tāpat ir ar disidentiem. Disidenti ir tāpēc, lai radītu nojēgu, ka nav vis tā, kā mums saka, nav vienīgais tā sauktais padomju tautas viedoklis." Pat tiesas prāvā Astra bezbailīgi iestājās par latviešu valodu, kultūru un tautas tiesībām. Par to viņš atdeva dzīvību.
Atceros 1988. gada 19. aprīli, kad II Meža kapos Rīgā notika Latviešu brīvības cīnītāja, disidenta Gunāra Astras bēres. Okupētās Latvijas teritorijā pirmo reizi aizgājēja mūža mājai toreiz pāri tika pārklāts sarkanbaltsarkanais karogs. Pirmo reizi čekistu simti, kas rosījās starp pavadītāju tūkstošiem, neriskēja raut karogu nost. Pirmo reizi publiski dzirdēju himnu „Dievs, svētī Latviju!". Pirmo reizi pie kapa, ko cilvēki aizbēra ar rokām, svētrunu sacīja mācītāji.
Autore: INESE ELSIŅA