Šie 37. psalma vārdi bija mūsu devīze, dodoties divu dienu ekskursijā -svētceļojumā uz mācītāja Hansa Jensona iepriekšējās kalpošanas vietām Vaiņodes, Bunkas, Embūtes un Priekules draudzēs.
Ekskursijas mērķis bija piedzīvot Dieva vadību savstarpējā sadraudzībā, sadraudzībā ar Priekules un Vaiņodes draudžu cilvēkiem un priecāties par Latvijas skaisto dabu rudenīgās krāsās.
Ceļa posms Madona-Saldus pagāja nemanot. Ceļu mācītāja vadībā iesākām ar Rīta lūgšanu (Laudes). Tikām iepazīstināti ar apņemšanās vadlīnijām, piemēram: „es aizsargāšu un rūpēšos par savas draudzes locekļiem", „rīkošos mīloši pret citiem", „sekošu draudzes vadītājam un uzcītīgi līdzdarbošos kopējās aktivitātēs". Atsaucīga līdzdarbošanās sekoja konkursa jautājumu, atbilžu meklēšanā. Visi zinājām, ka ēdiens un pārējās svētības, ko Dievs mums dod katru dienu, ir dienišķā maize, bet to, ka dziļa cieņa un godbijība, ko izraisa pateicība par Dieva parādīto žēlastību, ir vienkārši bijība, zināja nedaudzi.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 22.10.2011.
Autore: ĒRIKA POMERE,
Madonas draudzes
svētdienas skolas skolotāja
ILZES KRASTIŅAS foto