Gandrīz jau mēnesi sekojam valdības koalīcijas veidošanas procesam, kas šoreiz atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām noris vēl smagnējāk un nesaprotamāk. Iet kā pa celmiem – ar un bez pauzēm, ar diametrāli pretējiem lēmumiem par iespējamās koalīcijas sastāvu un pietiekami asu retoriku pašu vidū.
Taču pavisam drīz varēsim atviegloti uzelpot. Jau pirmdien jaunievēlētās 11. Saeimas deputāti sanāks uz pirmo sēdi, un, cerams, arī Valsts prezidents Andris Bērziņš nominēs premjera amata kandidātu, aicinot veidot nākamo Ministru kabinetu.
Daļa vēlētāju gan atviegloti uzelpoja jau vēlēšanu dienā, kad bija izdarījuši savu izvēli un vairs nebija jādomā, par kuru sarakstu balsot. Viņi neslēpa prieku par to, ka priekšvēlēšanu teātris ar partiju populistiskajiem solījumiem ir beidzies, neapjaušot, ka īsts murgs vēl tikai priekšā – visu mēnesi līdz Saeimas pirmajai sēdei un droši vien arī kādu laiku pēc tam būs jāskatās, kā partijas savstarpēji nevar vienoties un pabīdīt malā savas ambīcijas, it īpaši, ja, vēlot Saeimas priekšsēdētāju, kaut kas noies greizi un šajā amatā, piemēram, ar opozīcijas atbalstu un disciplīnas trūkumu „savējo" vidū, netiks ievēlēts Valdis Zatlers vai Solvita Āboltiņa. Tad būs apdraudēta arī Valda Dombrovska gandrīz vai kā vienīgā kandidāta nominēšana premjera amatam.
Pēc vēlēšanām, aptaujājot cilvēkus, bieži tika izteikts viedoklis, ka lielas nozīmes ārkārtas vēlēšanām neesot bijis – tos pašus vēžus vien esam ievēlējuši. Tam gan īsti negribētos piekrist. Jau 10. Saeimā netika ievēlēti 60 iepriekšējā sasaukuma deputāti. 11. Saeimā no atlaistā parlamenta sastāva nebūs 45, tātad gandrīz pusei ir izteikta neuzticība. Un tas nav maz.
Turklāt šoreiz starp ievēlētajiem parlamentāriešiem samērā daudz ir arī jaunu un izglītotu jauniešu, līdz šim Latvijas politikā neredzētu seju. Domāju, būs interesanti viņus iepazīt. Jau tagad daļa, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, savu nostāju spēj pamatot plašāk, nekā to, piemēram, dara mūsu Valsts prezidents. Bieži vien šķiet, ka tikmēr, kamēr, mēģinot izklāstīt savu viedokli, Andris Bērziņš iesāk un pabeidz teikumu, var paspēt aizmigt un arī atmosties.
11. Saeimu ir skārušas arī citas izmaiņas. Amatos valdībā, izskatās, vairs netiks bīdīti „caurkritušie" deputāti, kas vēlēšanās saņēmuši lielu svītrojumu skaitu. Pirmoreiz 21. gadsimtā parlamentā nebūs Tautas partijas deputātu. Arī Šlesers ir nogājis no politiskās skatuves. Un pat Lembergam tagad ir citas prioritātes – Ventspilī jāievieš jauna naudas vienība „venti", ārvalstīs jāatver sūtniecības, un pirmā draudzīgā valsts Ventspilij būšot Latvija…
Autore: ŽEŅA KOZLOVA