15. oktobrī daudzsēriju filmas „Likteņa līdumnieki" radošā grupa Liezēres pagasta „Kalna Jaunzemos" pielika punktu piecus gadus ilgušajai „Nārbuļu" dzimtas iemūžināšanai mūsu rajonā.
Vēl viena diena esot jāfilmē Sedā, tad Vladimira Kaijaka un Māras Svīres literāri atveidotās dzimtas likteņi Virdžīnijas Lejiņas režijā būs skatītāju iespējamā tuvumā. Pēdējā – 5. – daļa vien jāsamontē un jāuzliek skaņa, lai Ziemassvētku laikā tā Latvijas Televīzijas pirmajā programmā uzsāktu ceļu pie saviem skatītājiem.
– Vēl darbs mums ir diezgan ilgam laikam, bet būtiska ir tieši šī vieta, jo filmēšanas centrs bija „Nārbuļi", – „Staram" atzina Virdžīnija Lejiņa. – Jebkura kopdzīve, kad beidzas, nes skumjas. Pat tāda, kas veikta uz labprātīgas vienošanās pamata. Mūsu gadījumā – kopā ar aktieriem, operatoriem, visiem komandas palīgiem – esam pavadījuši 5 gadus, pie tam ne jau šā vai tā, bet priekos un bēdās. Tā ir mūsu kopīgā bagāža, kas paliks ikviena radošajā biogrāfijā.
Režisore neslēpa, ka kādu mirkli būs smeldze, jo tie tēli, kas dzīvo ekrānā, dažkārt ir daudz dzīvāki par sastaptajiem reālajiem cilvēkiem.
– No rīta, kad Daina Dumpe bija Madonas pilsētas domē, producente ar humoru ieminējās, ka šī „Nārbuļos" pasludināta par raudu un šņukstu dienu, – teica Madonas pašvaldības pārstāve Solvita Seržāne. – Domāju, ka katrs nobeigums ir kaut kā jauna sākums, un skatītāji cer, ka, nobeidzot šo darbu, atkal taps kas jauns. Tīri simboliski sanācis, ka pēdējā epizode, ko šeit filmējāt, ir ražas laiks. Arī mēs kopā ar Madonas pirmsskolas izglītības iestādes „Saulīte" komandu jums dāvājam rudenīgu ražas velti.
Būtiski, ka bērnudārza „Saulīte" saimnieces pēc rajona padomes pasūtījuma trīs gadus filmēšanas laikā „Kalna Jaunzemos" seriāla uzņemšanas grupu nodrošināja ar pusdienām. Īsts svētku galds tika uzklāts arī filmēšanas beidzamajā dienā.
– Mūsu darba ritmā tas bija kaut kas savādāks, – par aizvadīto sadarbību ar kino ļaudīm sacīja iestādes vadītāja Daiga Elga Ābola. – Viss kolektīvs saauga ar šo misiju, un, kad sākām viņus ēdināt, kolektīvā izveidojās īsti filmas fani. Arī šoferītis, kas veda pusdienas, nekad nebija īgns par savu pienākumu, gluži otrādi – viņš nopirka abas Kaijaka grāmatas, tās ātri izlasīja, lai zinātu „Likteņa līdumnieku" sižetu. Atbraucot no reisa, pārējiem tika stāstīts, kāda epizode šobrīd tiek filmēta, tāpēc varu teikt – kolektīvā nebija vienaldzīgo. Ja procesā, kaut pastarpināti, esi iesaistīts, esi līdzdalībnieks visam. Arī skatījums uz filmu mums tagad ir cits. Filma nepārprotami patīk, daudzi no mūsu cilvēkiem saka, ka beidzot radīta filma par tautas likteni. Tas ir vērtīgi, jo ir kā vēstures grāmata arī jaunajai paaudzei.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 18.10.2007.
Autore: INESE ELSIŅA
IMANTA PULKSTEŅA foto