Oktobrī plānotās „Tīrības dienas", kas paredzētas Latvijas satīrīšanai un sagatavošanai ziemas baltajam sniegam, tiek uzskatītas par dažādu uzņēmumu un darbinieku saliedēšanās pasākumu un iespēju sadarboties ar citām organizācijām.
„Šī akcija norisinās jau piekto reizi, un vienmēr esam saņēmuši uzslavas no uzņēmumiem par to, ka šī ir bijusi labākā iespēja, kā darīt labu dabai un saliedēt kolektīvu. Citi tās veido kā atrakcijas ar iespējām laimēt balvas no uzņēmuma vadības, citi – kā brīvdienu talku ar gardām vakariņām pēc tam. Domāju, ka arī šogad uzņēmumiem būs iespēja sevi pierādīt ne tikai kā sociāli atbildīgu uzņēmumu, bet arī kā aktīvu, priecīgu un saliedētu," atzīst „Tīrības dienu" organizatoru pārstāve Linda Osīte.
Apkārtni sakopj ikdienā
Vai „Tīrības dienas" tiks rīkotas arī Madonas un citos tuvākajos novados?
– Apkārtni satīrām ikdienā, rudens darbos iesaistot gan ar teritorijas labiekārtošanu un apzaļumošanu saistītus darbiniekus, gan ES stipendiātus. Tīras un sakoptas tiek uzturētas ielas, savāktas lapas, nepieciešamības gadījumā kokiem apzāģēti zari. Sakopšanas talkas parasti notiek pavasarī, kad tās rīko gan pašvaldība, gan mežniecība. Lielās sakopšanas talkas jau labāk piederas pavasarim, – uzsver Ērgļu novada pašvaldības vides pārvaldības un teritorijas plānošanas speciāliste Emma Cera.
– Rudenī sakopšanas darbus veicam pašu spēkiem, nerīkojot talkas un neiesaistoties „Tīrības dienu" aktivitātēs. Lielā mērā pateicoties tā saucamajiem simtlatniekiem, esam diezgan daudz paveikuši. ES stipendiātu programma ir liels atbalsts. Tiek savāktas lapas, tām parkā gan ļaujam nobirt, lai iedzīvotāji varētu izbaudīt zelta rudeni, kopā ar bērniem un mazbērniem izstaigāties pa lapām. Pēc tam, kad tās kļūst brūnas, savācam. Lielās talkas lai paliek pavasarim, – līdzīgu viedokli pauž Cesvaines novada pašvaldības labiekārtošanas nodaļas vadītāja Ritma Zeiļuka.
Arī Madonas novada pašvaldības īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītājs Aldonis Rībenieks atzīst, ka apkārtnes sakopšanas darbi norit visu rudeni. Sakarā ar silto laiku septembra vidū vēlreiz tika appļauti zālieni, katru dienu tiek savāktas lapas, sakopšanas darbos aktīvi tiek iesaistīti ES stipendiāti. Arī vasarā izmantojamā tehnika ir notīrīta, nomazgāta un sagatavota ziemai.
Arī Lubānas novads ir to vidū, kur teritorijas sakopšanai un labiekārtošanai liela uzmanība tiek veltīta visu gadu. Īpaši aktīvi teritorijas sakopšana norit, kopš par apzaļumošanas speciālisti strādā Māra Laizāne.
– Vēl arvien daudz Lubānas novada sakopšanā paveic ES stipendiāti. Mēs viņiem uzticamies, dodam iespēju sevi parādīt, un līdz ar viņiem strādāju arī pati. Savācam visas lapas, tīrām un izcērtam grāvjus, tāpat arī upes malu, sakopjam kapus, regulāri salasām pudeles, citiem vārdiem – savā novadā nesakoptību neielaižam, –
akcentē Māra Laizāne. – Kā būs nākamgad, pagaidām ir grūti prognozēt. ES stipendiātu programma būs beigusies, tā vietā varēs strādāt pagaidu sabiedriskos darbus, bet šo iespēju diemžēl varēšot izmantot mazāk cilvēku, nekā tagad, kad tiek nodarbināts samērā liels skaits bezdarbnieku un sakopt teritoriju var ātri, veikli, padarot maksimāli daudz. Pašreiz Lubānas pilsētā un Meirānos kopā strādā ap 40 ES stipendiātu, līdz ar to mums nav nepieciešamības papildus rīkot vēl kādas aktivitātes „Tīrības dienu" ietvaros, jo teritorija tiek sakopta ikdienā. Ja būtu kāds konkrēts objekts, tad varētu domāt par sakopšanas talkas rīkošanu. Arī iedzīvotāji, redzot Lubānas pilsētu tīru un sakoptu, nepaliek malā vērotāji un savu māju apkārtni allaž uztur tīru.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 01.10.2011.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto