11. Saeimas vēlēšanas ir noslēgušās, un to provizoriskie rezultāti – zināmi. Pirms vēlēšanām partijas vēl steidza visā Latvijā tikties ar potenciālajiem vēlētājiem, un Madona nebija izņēmums. Dažas dienas pirms došanās pie balsošanas urnām uz tikšanos aicināja divi politiskie spēki, kuri šajās vēlēšanās ir ieguvuši lielāko vēlētāju atbalstu, – politisko partiju apvienība „Saskaņas centrs" un Zatlera Reformu partija.
Līdz šim politiskās partijas tikšanās ar iedzīvotājiem rīkoja Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā, bet SC deputātu kandidāti ar vēlētājiem tikās nomaļākā vietā – ēkā Raiņa ielā 58. Iespējams, tas bija viens no iemesliem mazajam uz tikšanos ieradušos cilvēku skaitam. Tas gan netraucēja deputātu kandidātiem un iedzīvotājiem savā starpā izvērst diskusiju.
Jālabo 20 gados sastrādātais
Centrālais jautājums bija saistīts ar darbavietu radīšanu Madonas novadā, kā arī Latvijas iekšējā tirgus aizsardzība. Netika apiets arī nacionālais jautājums, proti, SC deputātu kandidāti uzsvēra, ka SC ir vienīgā partija, kas nopietni cenšas nešķirot savu vēlētāju pēc nacionālās piederības.
– Kolēģu vidū neatkarīgi no tautības ir ļoti daudz gudru un patriotisku cilvēku. Nevajag visus biedēt, ka tūlīt pie varas nāks krievi un turpmāk dominēs krievu valoda. Arī sevi es nevienu brīdi neesmu uzskatījis par mazāku patriotu, nekā, piemēram, Raivis Dzintars, – atspēkot politisko konkurentu pārmetumus centās vietējais SC deputāta kandidāts Jānis Garbovskis.
Viņa partijas biedrs un, kā no vēlēšanu provizoriskajiem rezultātiem noprotams, 11. Saeimā ievēlētais pieredzējušais politiķis Jānis Ādamsons uzrunā iedzīvotājiem sniedza savu redzējumu par vairākiem sāpīgiem jautājumiem.
– Mums visiem kopīgi ir jāatzīst, ka iepriekšējos 20 gados daudzas lietas esam salaiduši ziepēs. Es vienmēr esmu bijis skeptiski noskaņots pret Eiropas Savienību, manuprāt, tā nav dzīvotspējīga un ar laiku sabruks.
Ja runājam par sava tirgus aizsardzību, ir jāpiemin divas lietas. Pirmkārt, mums ir jāmāk runāt ar Briseli un jāaizstāv savas intereses tur, un, otrkārt, mums jāmāk aizstāvēt savas intereses uz vietas, Latvijā. Pirms kāda laika runāju ar cilvēkiem, kam Latvijā pieder piena kombināts. Viņi bija aizbraukuši uz Itāliju, un tur viņus izveda nelielā ekskursijā pa noliktavu un veikaliem. Visur veikalu plauktos salikti tikai Itālijā ražotie sieri, no citām valstīm ievestos nekur nemanīja, bet vienlaikus nekas netika pārkāpts, jo atklājās, ka importētie sieri ir nolikti pašos tālākajos plauktos, kas pircējam grūti pieejami. Arī mums šādi pasākumi ir jāapgūst un pašiem sava produkcija jāaizstāv. Vēl viens piemērs, kas ilustrē situāciju, – laikā, kad notika sarunas par iestāšanos ES, vadīju Saeimas aizsardzības un iekšlietu komisiju. Uz sēdi uzaicināju cilvēkus, kas iestāšanās sarunās risināja pārrunas par drošības sadaļu. Kā jūs domājat, kas bija pats galvenais, kas mums jāatrisina saistībā ar drošību un noziedzības apkarošanu? Organizētā noziedzība? Narkotikas? Nē, ar trekniem burtiem bija izcelts, ka jāapkaro pornogrāfisko materiālu izplatīšana. Šīs ir mūsu klerku rīcības sekas, un tādēļ mūsu zemnieki ES saņem mazākos platībmaksājumus, tādēļ mūsu cukurfabrikas var aizvērt, bet pēc tam atzīt, ka tā ir bijusi kļūda, tādēļ mums var samazināt nozvejas kvotas un zvejniecības floti, bet pēc tam domāt par tās atjaunošanu. Ja beidzot skaidri apzināsimies, uz kuru pusi šajos 20 gados mūs ir veduši, tad varbūt arī varēsim sākt atkopties, – norādīja Jānis Ādamsons.
Piedāvā radikālas reformas
Visplašākā no visu politisko partiju sarīkotajiem priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumiem bija Zatlera Reformu partijas rīkotā tikšanās. Uz tikšanos bija ieradies arī partijas vadītājs un Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta līderis Valdis Zatlers.
Līdzīgi kā citu partiju pasākumos, arī šajā netrūka iedzīvotāju jautājumu. Lielākoties diskusija izvērsās par publiskajā telpā jau plaši iztirzātajiem ZRP ierosinājumiem saistībā ar izglītības (jo īpaši augstākās) reformu. Tai, pēc viņu aplēsēm, būs nepieciešami aptuveni 450 miljoni latu, un viens no potenciālajiem līdzekļu avotiem varētu būt vairāku uzņēmumu, kuros valstij ir kapitāldaļas, pārdošana. Tiesa, ne visi uz tikšanos atnākušie iedzīvotāji piekrita tam, ka valstij savi uzņēmumi ir jāpārdod, taču Valdis Zatlers norādīja, ka ne visi no tiem ir nepieciešami valsts funkciju veikšanai, kā arī valsts ne vienmēr ir labākais saimnieks.
– Ir ļoti daudz uzņēmumu, kas vienkārši sūc no valsts ārā naudu, un redzamākais piemērs ir „airBaltic". Katru gadu valsts „airBaltic" iegulda līdzekļus, un, kaut arī tai pieder vairākums kapitāldaļu, noslēgto neizdevīgo līgumu dēļ valsts uzņēmuma darbību nespēj kontrolēt. Jau sen kaut ko vajadzēja darīt. Vispirms tika nozagts uzņēmuma zīmols, tad sekoja uzņēmuma sadalīšana vairākās mazās firmās. Bertolds Fliks ir tikai šī aisberga redzamā daļa. Otrs piemērs ir „Parex". Vai valstij vajadzēja un vajag šo banku? Nē. Un iemesls ir tādēļ, ka valsts šādos uzņēmumos nemāk saimniekot. Privātais darbojoties riskē ar savu naudu, valsts gadījumā situācija atšķiras. Valsts „Parex" ir ieguldījusi miljardu latu. Banka tika nacionalizēta tādēļ, ka bija divas iespējas. Pirmā – banka bankrotē, un valstij trīs mēnešu laikā ir jākompensē daļa no noguldījumiem, jo valsts to ir garantējusi darīt. Otrs variants – banku nacionalizēt. Tika sarēķināts, ka naudas izteiksmē lētāk būs, ja banku nacionalizēs, taču problēma bija tajā, ka nemācēja nacionalizēt. Man ir zināmi vismaz trīs līdzīgi gadījumi citās Eiropas valstīs – tādas pašas bankas, tādas pašas problēmas, tajā pašā krīzes laikā. Kā viņi rīkojās? Dažu stundu laikā vecā vadība un darbinieki no bankas bija ārā un jaunā vadība ar darbiniekiem iekšā. Viss. Bet kas notika pie mums? Tika dots pusotrs mēnesis, kura laikā bankas īpašnieki to vienkārši laupīja. Līdzīgi, kā tas šobrīd notiek ar „airBaltic". Ir atsevišķa uzņēmumu kategorija, kā, piemēram, „Latvenergo" un „Latvijas valsts meži", kurus pārdot nevar, jo tā ir mūsu nacionālā bagātība, taču no uzņēmumiem, kuri tikai izvelk no budžeta naudu, valstij nav jēgas, – uzsvēra Valdis Zatlers.
Tikšanās laikā viņš arī detalizētāk pastāstīja par politisko konkurentu kritizēto ZRP piedāvājumu nodokļu sistēmas reformā.
– Šobrīd pelēkā ekonomika valstī ir 30-40%. Mēs piedāvājam samazināt darbaspēka nodokli par 2% jau šajā pusgadā. Ja redzēsim, ka uzņēmēji no aplokšņu algām sāk pāriet uz legāliem maksājumiem un iet no pelēkās zonas ārā, tad nākamajā pusgadā atkal ejam pretim un samazinām nodokli par vēl 2%. Protams, līdzās šim „burkānam" vajag arī „pātagu". Viens no pasākumiem būs revīzijas, kas notiks nevis kā līdz šim – izlases veidā un saudzējot lielākos nodokļu nemaksātājus, bet, piemēram, ja jums Madonā darbojas kafejnīcas vai autoservisi, tad tiks pārbaudīts nevis pa vienam no tiem, bet visi. Kurš nodokļus maksā godīgi, tas izdzīvos, kurš uzņēmums nemaksā, tas nomirs, taču mums ir jācīnās par to, lai uzņēmumi paceltos augstākā godīguma pakāpē. Es saskatu, ka ar nodokļu politikas maiņu to var panākt, – savu redzējumu pauda ZRP vadītājs.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AGRA VECKALNIŅA foto