Februārī būs gads, kopš SIGNE SMIRNOVA atgriezusies savā dzimtajā pusē – Ļaudonā – un strādā par kultūras nama vadītāju.
– Tā zināmā mērā bija apstākļu sakritība, ka tieši tobrīd, kad es beidzu Kultūras koledžu Rīgā, iepriekšējā kultūras nama vadītāja Aija Kreile atgriezās Kalsnavā, un Ļaudonā atbrīvojās šī vakance. Līdz tam par to, ka varētu strādāt Ļaudonā, īpaši domājusi nebiju. Bet, acīmredzot, diezgan veiksmīgi pērnā gada decembrī biju sevi pierādījusi ar savu koledžas kvalifikācijas darbu – sarīkojumu mūsu novada stiprajām ģimenēm „Mīlestības liesma ģimenē", tāpēc arī man šo amatu piedāvāja, – atceras Signe. Viņa atzīst, ka sākumā mazliet baidījusies no atbildības, jo koledža tikko kā pabeigta, un piebilst: – Un arī tam, ka tu strādā dzimtajā pusē, kur visi tevi pazīst, ir savi plusi un arī savi mīnusi. Bet vēl līdz šim nav bijis tāds brīdis, ka būtu savu izšķiršanos nožēlojusi. Tāpat kā to, ka savulaik tētamāsas (viņa strādā kultūras namā Ogrē) ietekmē izvēlējos studēt tieši Kultūras koledžā.
Interesanti, ka arī Signes vecmamma Velta Smirnova vienubrīd bijusi Ļaudonas kultūras nama vadītāja.
Kad iejautājos, kurš no līdz šim organizētajiem pasākumiem pašai sagādājis vislielāko gandarījumu, Signe teic, ka viņa cenšas katru aktivitāti organizēt no sirds: – Viens no lielākajiem pasākumiem bija augustā organizētie Ļaudonas pagasta svētki. Gribējās, lai šajā dienā mēs visi sajustu tādu kopību, to, ka Ļaudona ir mūsu kopīgās mājas, un bija patīkami pēc tam dzirdēt labas atsauksmes, ka cilvēkiem paticis. Īstenībā jau pa šiem mēnešiem daudz un dažādi pasākumi ir notikuši, bet laiks lido tik ātri – šķiet, tikko sāku strādāt, tikko bija pavasaris, nu jau vasara cauri…
Runājot par ģimeni, Signe neslēpj, ka no savējo atbalsta daudz kas atkarīgs. – Ģimene un māju izjūta man ir ļoti svarīga. Mani vecāki, vecmamma un arī brālis Mārtiņš ar sieviņu šobrīd dzīvo Ļaudonā, es ar draugu Aleksandru – Lazdonā. Savukārt vecākā māsa Linda – Rīgā. Starp citu, esmu piedzimusi tieši Lindas vārdadienā, 21. augustā, un, kad vecāki teikuši, ka viņai vārdadienas pārsteigums esot maza māsiņa vārdā Signe, lielā māsa, kurai tad bija četri gadiņi, par manu vārdu diezko sajūsmā nav bijusi. Sākotnēji arī kaimiņi vārdu nevarējuši ielāgot – tāds samērā rets toreiz licies, bet man pašai patīk. Mana vārdadiena iekrīt skaistā laikā. Skolas gados klasesbiedri sveica ar rudens puķēm, un līdz ar to man tā diena likās tāda īpaša. Kādreiz vārdadiena saistījās arī ar lielajām kartupeļu talkām – dienā kārtīgi nostrādājām, vakarā varējām svinēt Signes, bet īpaša svinētāja neesmu – vairāk ģimenes lokā.
Autore: BAIBA MIGLONE
OĻĢERTA SKUJAS foto