Bērzaunes pagasta saimniecībā "Jānīši" rudens vienmēr atnes kādas atziņas par to, kas ir izaudzis, izdevies vai nav bijis pūļu vērts. Arī šogad saimniece Maija Galiņa savā piemājas zemītē audzē gan dārzeņus, gan saknes, gan pupiņas, gan pazīstamākus un retākus garšaugus, nogatavojas arī vīnogas un saldās kukurūzas vālītes, skatienu saista dažādas puķes un košumaugi.
Videi draudzīgi, kaut bez sertifikāta
Maija Galiņa, kas savulaik bija viena no pirmajām bioloģiskās lauksaimniecības piekritējām, joprojām atzīst zaļo dzīvesveidu, saimnieko ekoloģiski un videi draudzīgi, tikai – bez sertifikāta. – Vairs sertifikāciju neveicu, jo nav tik daudz produkcijas, ko uzrādīt, ka ir izaudzēta, realizēta, arī prasības bioloģiskajiem lauksaimniekiem ir tikai klāt nākušas, kaut produkcijas realizācijas cenu tas diez ko neietekmē. Man no savas zemītes (21,3 ha, no tās lauksaimniecībā izmantojami 10 ha) sanāk, ka jāražo produkcija, kas dotu ap 4000 latu peļņu, bet tādus ienākumus no bioloģiskās lauksaimniecības nevaru sasniegt. Tas gan nenozīmē, ka esmu mainījusi domas par bioloģisko saimniekošanu. Joprojām visu audzēju bez ķīmijas, jo tikai tā var iegūt tīru mantu. Sertifikāts ir vajadzīgs, ja ražo daudz produkcijas pārdošanai. Man ir liela ģimene, aug septiņi mazbērni, līdz ar to viss dārzā un tīrumā izaudzētais nonāk ģimenes galdā. Saimniecībā turu pāris gotiņu, rukšus, kazu, zirgu. Barību palīdz sagādāt bērni. Uzskatu, ka govis un kaza dod ekopienu, kaut nav sertifikāta par to, ka lopiņi ganās ekopļavās, ēd nepiesārņotu barību. Par produktu kvalitāti varam garantēt, jo zinām, no kurienes viss nāk.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 01.09.2011.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
AGRA VECKALNIŅA foto