– Kad piedzimu, mamma un tētis, tāpat vecāmamma bija vienisprātis, ka dos man vārdu Natālija, jo tas visiem patika un arī rados tolaik Natāliju nebija, – tiekoties vārdadienas priekšvakarā, stāsta lazdoniete NATĀLIJA BABOVIČA. – Vēlāk gan sanāca tā, ka vīramāsa man ir Natālija un arī brāļasieva. Vīrs smējās, ka tas viņam esot mīļākais vārds un ka arī meita jāsaucot par Natāliju, tomēr meitai devām vārdu Anastasija.
Esmu dzimusi Viļānos, bet, kad man bija divi gadiņi, ģimene pārcēlās uz Lazdonu, un tā arī te dzīvojam. Pēc Madonas 2. vidusskolas absolvēšanas devos mācīties uz tehnikumu Viļānos par zootehniķi, jo jau skolas laikā vasarās strādāju zvērsaimniecībā „Madona" un dzīvnieki man vienmēr ir patikuši. Taču profesijā īsti pastrādāt neiznāca. Tehnikuma laikā satiku savu nākamo vīru Genādiju, tūlīt pēc tehnikuma apprecējāmies, piedzima meita, un, kad sāku domāt par strādāšanu, zvērsaimniecība bija ļoti sašaurinājusies un viņiem darbiniekus nevajadzēja. Piecus gadus nostrādāju „Lazdonas piensaimniekā" par ķīmiķi laboranti, bet veselības dēļ nācās darbu mainīt. Sāku strādāt SIA „Lazdonas KSU" par kasieri. Šobrīd, kad ir noslēdzies Lazdonas ūdenssaimniecības projekts un Lazdona ir pievienota Madonas tīkliem, lazdonieši visus norēķinus kārto „Madonas ūdenī" un kasieri Lazdonā vairs nevajag, bet es nesēžu rokas klēpī salikusi. Sagadījās tā, ka pirms gadiem pieciem Lazdonas rokdarbu pulciņu pie Vandas Podiņas sāka apmeklēt Anastasija, un arī mani tas ieinteresēja. Un tā pamazītēm vien, līdz sapratu, ka, ja jau meita var tik skaistas lietas izgatavot, vai tad es to nevaru? Nu jau esmu kļuvusi par pulciņa vadītāju, jo Vanda uzņēmās pagasta pārvaldē kultūras darba organizatores pienākumus. Uz nodarbībām pulcējamies reizi nedēļā – trešdienās. Dalībnieces ir vecumā no 7 līdz pat 83 gadiem, bet mums kopā ir interesanti. Man ir laimējies, ka varu viegli komunicēt ar cilvēkiem, un tas ļoti palīdz. Daudziem cilvēkiem šobrīd klājas grūti, bet, kad atnāk uz nodarbībām, tad viss aizmirstas. Mēs ne tikai strādājam rokdarbus, bet arī dalāmies ar jaunākajām receptēm, degustējam, kā tas izdevies, parunājamies par dzīvi.
Kad ievaicājos, ko vēl Natālijai patīk darīt brīvajā laikā, viņa atzīstas, ka kopīgs hobijs ģimenei ir sēņošana, arī makšķerēšana. Un vismaz pāris reižu vasarā visi aizbraucot pie vīramātes, kas dzīvo netālu no Rāznas ezera. – Es smejos – ja neaizbrauksim uz Rāznu, tad vasara paies mums garām, – smaidot saka Natālija. Savukārt šobrīd mājās notiekot lielā konservēšana un marinēšana, jo ziemai burciņās jāsaliek gan tas, kas izaudzis dārzā, gan mežā salasītais.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva