Laikraksta 16. augusta numurā bija ievietots Annas Vilciņas raksts „Nedrīkstam aizmirst dižos vidzemniekus!", kurā galvenokārt runāts par dzejnieci Ilzi Kalnāri. Diemžēl tajā ir vairākas faktu neprecizitātes, ko atzīmējuši arī „Stara" interneta komentāru autori.
Vispirms par biogrāfiskām ziņām. Ilze Kalnāre (Ņina Ivanova, arī Dreimane) dzimusi 1918. gada 27. janvārī Gdovā, Krievijā. Viņas tēvs bija skolotājs Nikolajs Ivanovs (1891-1976). Taču vecāki drīz izšķīrās, un māte Marta atgriezās Vestienā, kur 1919. gada ziemā dzimis dēls Ansis. Viņš atceras, ka 1920. gadu vidū pie viņiem Vestienas „Igalēs" bijis kāds svešs vīrietis, kas nerunājis latviski – tēvs. Ansis ar dzīvesbiedri Noru dzīvo Melburnā, latviešu ciematā.
Ņina Dreimane mācījusies Vestienas pamatskolā, kuras jaunākās klases atradās t. s. Jāņlejas skolā – bijušajā pagastskolā (akmeņu mūri šosejas malā blakus „Jāņkalniem"), bet 5. un 6. klase – draudzes skolas ēkā pie baznīcas. Pēc vecāsmātes nāves 1930./31. māc. g. bērni mācās Baltinavas pagasta Silarašu pagastskolā (tagad Salnavas pag.), kur strādāja māte. Pēc tam viņa pāriet darbā uz Kārsavas pilsētas pamatskolu, Ņina apmeklē Kārsavas pagasta pamatskolu, ko beidz 1933. gadā. Rudenī iestājas Jaunaglonas sieviešu ģimnāzijā, taču to pamet. Beidz Latvju aktieru arodbiedrības teātra skolu Rīgā, bet darbu nevienā teātrī neizdodas dabūt. Viņa kļūst žurnāliste, strādā „Brīvās Zemes" redakcijā. Jau 1935. gadā šeit iespiesti 3 viņas dzejoļi, 1938.-1940. g. viņa ir štata darbiniece.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 23.08.2011.
Autore: DACE ZVIRGZDIŅA
Madonas muzejā