ANNA ANITA AMATA, pēc pašas domām, nepretendē uz labākās saimnieces vai kaismīgākās ēst gatavotājas titulu. Šis process ir ikdienas nepieciešamība, ko, tiesa gan, jāprot darīt, lai rezultāts sanāktu baudāms.
– Pārāk neaizraujos ar jaunu recepšu meklēšanu vai eksperimentēšanu virtuvē. Tomēr interesanti, ka no tā, ko esmu gatavojusi, man vislabāk paticis taisīt piņķerīgākus ēdienus, piemēram, putraimu asinsdesu. Diendienā gan priekšroku dodu vienkāršām receptēm, arī ģimenei pārsvarā garšo jau Latvijā iecienītie ēdieni. Mēdzu dažām receptēm pielikt savu knifiņu. Tikpat kā nevienai receptei nezinu sastāvdaļu attiecības, jo visu daru uz aci. Proporcijas vienīgi ievēroju, gatavojot burciņu krājumus ziemai. Šīs arī ir receptes, kurām vairāk pasekoju līdzi, cenšos pamēģināt ko jaunu katru gadu. Vadoties pēc tā, kādi marinējumi vai salāti ziemai vairāk apēsti, tos nākamajam gadam sagatavoju lielākā skaitā. Šogad daudz burciņu saliku ar mizotiem gurķiem un ķiplokiem. Princips ir līdzīgs kā Latgales salātiem, bet klāt nav sīpolu un gurķis ir sagriezts nevis gabaliņos, bet tikai gareniski. Marinādē ir pamaz sāls un daudz cukura.
Pārsvarā ir tā, ka ēst gatavošanas ziņā esmu nedaudz egoiste, jo taisu to, kas pašai garšo. Piemēram, vīram ļoti garšo dārzeņu-piena zupa, ko es neēdu, līdz ar to šo zupu viņš var nobaudīt tikai ārpus mājas. Pieļauju, ka to gatavot man nemaz nepadotos, jo ēst gatavošanas procesā tomēr jāieliek arī labas domas, ne tikai produkti, – secināja Anna Anita Amata.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 13.08.2011.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto