Septembra nogalē Madonas rajona pašvaldību vadītāju un rajona padomes darbinieku delegācija devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Reinzemes-Pfalcas Federālo zemi Vācijā. Par delegācijas uzņemšanu Vācijā rūpējās Reinzemes-Pfalcas Federālās zemes Iekšlietu un sporta ministrijas Ciemu atjaunošanas nodaļas vadītājs Francs Katlers un nodaļas darbinieks Rolfs Brauns.
Madonas rajona padomei sadarbība ar Reinzemes-Pfalcas Federālās zemes Iekšlietu un sporta ministriju izveidojusies jau kopš 2004. gada. Pateicoties minētās ministrijas ieinteresētībai un atbalstam, Madonas rajona delegācija Reinzemes-Pfalcas Federālajā zemē viesojās jau otro reizi.
Mērķis – noturēt iedzīvotājus
Vizītes mērķis bija apmeklēt 8 pašvaldības, kuras ir iesaistījušās Iekšlietu un sporta ministrijas Ciemu atjaunošanas nodaļas administrētajā „Ciemu atjaunošanas (Dorf Erinnerung) programmā". Minētā programma ir radīta, lai novērstu iedzīvotāju skaita samazināšanos apdzīvotās vietās laukos.
– Programma ir orientēta uz to, lai, pirmkārt, saglabātu vietējo ēku arhitektūru, pilsētvidi, kas šiem mazajiem lauku ciematiem ir ļoti nozīmīgi. Reinzemē-Pfalcā, beidzoties vācu tradicionālajam dzīvesveidam un daļēji arī lauksaimniecībai, tukšas palika daudzas ēkas (šķūņi, klētis, kūtis utt.), arī jaunieši pameta ciemus un devās uz tuvākajām lielpilsētām vai arī, ja palika, dzīvoja jaunajā apbūvē. Kopumā programma ir vērsta uz to, lai saglabātu lauku apdzīvoto vietu vēsturisko vidi un padarītu to pievilcīgu jauniešiem un jaunajām ģimenēm, – norāda Madonas rajona padomes priekšsēdētājs un delegācijas vadītājs Andrejs Ceļapīters.
Pēc viņa teiktā, Reinzemes-Pfalcas Federālā zeme paralēli jau esošajiem investīciju plāniem „Ciemu atjaunošanas programmai" atvēl 15-20 miljonus eiro.
Daudz paveic paši iedzīvotāji
Daudz līdzekļu tiek ieguldīts sabiedriski nozīmīgu vietu izveidē – bērnu rotaļu laukumi, bērnudārzi, saieta vietas, jauniešu klubi utt.
Pēc pašvaldību pārvaldes struktūras ciematu padomes ir zemākais pārvaldes posms (federālā zeme, rajons, novads un tikai tad ciemats), un ciematu rīcībā paliek vien aptuveni 15% no budžeta resursiem. Protams, funkciju apjoms šīm padomēm ir mazāks, taču attiecīgi mazāki ir arī finansiālie resursi, tāpēc liela nozīme ciematu atjaunošanas programmas veiksmīgā realizācijā ir pašiem iedzīvotājiem. Interesanta un reizē arī pārsteidzoša pieredze delegācijas locekļus sagaidīja jau pirmajā ciematu apmeklēšanas dienā Venningenā.
– Ciemats, kur iedzīvotāju skaits ir aptuveni 400, bija nolēmis būvēt bērnudārzu, diemžēl līdzekļu nepietika. Tas, ko izdarīja ciemata iedzīvotāji, šobrīd Latvijā šķistu neiespējams. Par atvēlētajiem līdzekļiem viņi iegādājās būvmateriālus, bet bērnudārzu nolēma būvēt paši. Ļaudis pa darbdienu vakariem un brīvdienām bez atlīdzības nāca un paši būvēja sava ciemata kopienai nepieciešamo ēku. Mums, no Latvijas atbraukušajiem, tā bija diezgan nesaprotama lieta gan no administrēšanas, gan būvniecības principiem, kaut gan jāpiebilst, ka Vācijā daudz brīvāk pieiet ar ražošanu un būvniecību saistītām lietām. Viņi uzsvaru liek uz pašu iedzīvotāju aktivitāti un vēlmi veidot savus uzņēmumus. Ja arī palūkojas uz viņu ražošanas uzņēmumiem, jāsaka, ka Latvijas vides un veselības noteikumiem labi ja atbilstu lielās ražotnes, sīkie uzņēmumi neatbilstu tam, kādas šobrīd ir prasības pārtikas apritei. Taču viņi šos mazos uzņēmumus, kas pietur cilvēkus laukiem un veido lauku vidi, neiznīcina, – savos iespaidos dalās rajona padomes priekšsēdētājs.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 11.10.2007.
Atvērumu sagatavoja: EGILS KAZAKEVIČS
SANITAS SOMAS foto