Šis jautājums, ko ik pa brīdim aktualizē arī mūsu laikraksta lasītāji, pagaidām ir atklāts. SIA „Madonas namsaimnieks'' valdes loceklis Guntars Dzenis ir pārliecināts, ka ātrākais veids, kā panākt, lai par atkritumu izvešanu maksātu pilnīgi visi iedzīvotāji, ir pašvaldības nodevas ieviešana par atkritumu izvešanu visiem pilsētas iedzīvotājiem, ko privātmāju iedzīvotāji maksātu domē līdzīgi kā nekustamā īpašuma nodokli, bet daudzdzīvokļu namu iemītnieki, tāpat kā līdz šim, caur māju apsaimniekotāju.
Jā, Madonas pilsētā, izrādās, ir iedzīvotāji, kuri joprojām nemaksā par sadzīves atkritumiem, neraugoties uz to, ka atbilstoši pašvaldības pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem līgums par atkritumu izvešanu ar SIA „Madonas namsaimnieks" būtu jāslēdz ikvienam pilsētniekam neatkarīgi no tā, kādā mājā – daudzdzīvokļu vai privātajā – dzīvo.
Tādu iedzīvotāju, kas joprojām nav noslēguši līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, Madonā ir ap 300. SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Guntars Dzenis to skaidro ar sava veida bezspēcību šo iedzīvotāju priekšā, taču, ļoti iespējams, situācija šai ziņā jau tuvākajā laikā varētu mainīties, jo darbu Madonā ir uzsācis pašvaldības kārtībnieks Genādijs Turkins, kā pienākumos ir kontrolēt arī domes saistošo noteikumu izpildi.
– Esam iecerējuši pa ielām pārbaudīt katru privātmāju – ir vai nav noslēgts līgums par atkritumu izvešanu. Tos, kuri līdz šim kādu iemeslu dēļ būs izsprukuši sveikā cauri, aicināsim slēgt līgumus. Atteikuma gadījumā pašvaldības kārtībnieks varēs sastādīt administratīvo protokolu. Varbūt sveiciens sodas naudas izskatā (Ls 25) tomēr liks mainīt līdzšinējo attieksmi, – iecerētās aktivitātes raksturo Guntars Dzenis.
Vaicāts, kāpēc tā nav rīkojušies agrāk, uzņēmuma vadītājs skaidro, ka pašvaldība šādas tiesības gan bija deleģējusi, bet, kā noskaidrojās vēlāk, pats pakalpojumu sniedzējs tomēr nav tiesīgs sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu par to, ja kāds atsakās izmantot tā sniegto pakalpojumu.
Turklāt tā nav vienīgā problēma. Daudzi privātmāju īpašnieki noslēdz līgumu par vismazākā konteinera izvešanu reizi mēnesī, taču kas var izkontrolēt reālo atkritumu daudzumu? Vēl nesaprotamāk ir tas, ka pie daudzdzīvokļu mājām un citviet uzstādītie atkritumu konteineri ir brīvi pieejami, bet, neraugoties uz to, tāpat atrodas kādi, kas atkritumus aizved un izgāž mežā, nevis tos izmet konteineros.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 11.10.2007.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
GUNTARA DZEŅA foto