“Ezerniekiem” piešķir Zaļo sertifikātu

„Ezernieki”, kā arī otra LVM viesu māja „Spāres”, kas atrodas Kurzemē, pie sertifikātiem tika, jo, gan tās būvējot, gan ikdienā ekspluatējot, tiek domāts par videi draudzīgiem risinājumiem.

Savulaik Zaļo sertifikātu iedibināja un pēc ekspertu atzinuma piešķīra asociācija „Lauku ceļotājs”. Tagad, kad Eiropas Savienības finansējums šim projektam beidzies, sadarbībā ar asociāciju iesākto turpina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. 

— Viesu mājas, kam tiek piešķirti Zaļie sertifikāti, ikdienā rūpējas par videi draudzīgu darbību. Tiek šķiroti atkritumi, būvniecībā izmantoti dabīgie vietējie materiāli, sadzīves ķīmija aizvietota ar līdzekļiem, kas bioloģiski noārdās, tiek tīrīti notekūdeņi un veikti citi pasākumi, kas nodara pēc iespējas mazāku kaitējumu apkārtējai videi, — pamatojumu Zaļā sertifikāta piešķiršanai minēja Raimonds Vējonis.  

LVM komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs norādīja, ka uzņēmums var justies lepns par viesu mājām piešķirto sertifikātu, jo šī atzinība sniedz iespēju veiksmīgāk piesaistīt viesu namam klientus, kas augstu novērtē Zaļā sertifikāta zīmolu, taču vienlaikus tie ir arī papildu pienākumi un izmaksas.

Raimonds Vējonis pastāstīja, ka Latvijā šobrīd darbojas aptuveni 60 viesu māju, kurām ir piešķirts Zaļais sertifikāts. Skaits ik pa brīdim mainās, jo sertifikāts tiek piešķirts uz 3 gadiem, līdz ar to vienai viesu mājai tā darbības termiņš beidzas, bet citai tas tiek piešķirts no jauna. Krīzes iespaidā daži viesu nami ir arī beiguši savu darbību.  

— Šie sertifikāti ir ikviena uzņēmēja prestiža jautājums, un citviet pasaulē tas tiek novērtēts augstāk nekā dažkārt pie mums. Ārvalstnieki, apmeklējot Latviju, ļoti bieži skatās, vai konkrētā viesnīca, viesu māja, arī ražotne atbilst visām vides aizsardzības prasībām. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, mēs joprojām esam vieni no zaļākajiem. Cilvēku domāšanu šajā virzienā ļoti ietekmē ekonomiskā situācija. Kad tā ir laba, tad cilvēki biežāk aizdomājas par vidi un ir gatavi tās saglabāšanā paveikt vairāk. Kad ekonomikā iet grūti, tad arī darīts tiek mazāk. Vienlaikus ir pasākumi, kuros cilvēki regulāri iesaistās un demonstrē, ka viņiem nav vienaldzīgs, kas notiek apkārtējā vidē. Viens no šādiem pasākumiem ir Lielā talka, kuru es vērtēju ar dalītām jūtām, jo neuzskatu, ka tas ir labākais veids, kā cīnīties ar atkritumiem, jo tiem vispār nevajadzētu nonākt dabā. Vienlaikus šī talka parāda, ka esam gatavi kopīgi darīt kaut ko lietas labā, lai Latvija būtu sakopta. Manuprāt, ir ļoti maz tādu cilvēku, kuru durvis zaļajai domāšanai ir pavisam aizvērtas. Daži aktīvāk, citi ne tik aktīvi ik pa laikam velta savu laiku zaļajai darbībai. Jo īpaši liels prieks, ka aizvien vairāk uzņēmumu ir sākuši savā darbībā izmantot videi draudzīgas tehnoloģijas, piemēram, „Latvijas finieris”, „Latvenergo”, LVM, — uzsvēra ministrs.

Plašāk lasiet laikrakstā STARS 30.07.2011.

Autors: EGILS KAZAKEVIČS

OĻĢERTA SKUJAS foto