Sirds klātbūtne Medņu saimniecībā

Par to, kāda ir “Kučuru dzirnavu” vēsture, kā te tagad rīko kāzas, kā notiek ģimenes ugunskura iekuršana, braucot pusnaktī ar laivu dīķa vidū, kādas vēl ir tieši šajā kāzu namā gadiem izkoptās tradīcijas, izmantojot simbolu sirds formā, Dainai nācās aizgūtnēm stāstīt. Vērtēšanas komisija — Latvijas lauku sieviešu apvienības vadītāja Rasma Freimane, rakstniece Māra Svīre, žurnālists Ansis Bogustovs, folklorists Vidvuds Medenis, populārā TV raidījuma „Savai zemītei” un konkursa „Sējējs” sižeta veidotāja Daina Bruņiniece kopā ar videooperatoru, SIA „LLKC” Madonas nodaļas lauku attīstības speciāliste Anita Briška — bija ļoti ieinteresēta, vērojot gan ar acīm, gan izvaicājot saimniekus. 

Dzirnavas ir izveidojis Jāņa vecvectēvs Gusts Mednis, kas strādāja pie Lauteres barona, kurš viņam kā atlīdzību devis iespēju izvēlēties šo zemes pleķīti. Gusts Mednis gribēja būt dzirnavnieks. Uz garām plūstošās Viešupītes dzirnavas tika palaistas darbībā 1875. gadā, un dzirnavu dīķis izrakts pašu spēkiem. Varbūt tieši ar lielu Medņu dzimtas darbu izveidotās saimniecības dēļ dēls Jānis ir piedzimis Sibīrijā, un viņa tēvs nemaz neieraudzīja dēla piedzimšanu. Kā relikvija Medņu mājās starp Bībelēm joprojām atrodas viņa pa vilciena vagona logu izmestais kabatas lakatiņš ar rakstīto vēstījumu, kas ir noticis, kurp viņu ved.   

„Kučuru dzirnavām” kā Medņu dzimtas īpašumam iespēju atdzimt deva Atmodas laiks, kad represētajiem atdeva zemes īpašumus. Neviens no Medņu ģimenes četriem bērniem, Jāni ieskaitot, 90. gadu sākumā nav gribējis nākt saimniekot dzirnavās. Mamma bija tā, kas trim bērniem sadalīja naudu, bet Jānim mantojumā tika dzirnavas. Arī Jāņa ģimene sākumā pārdzīvoja, ka naudas vietā saņem kaut kādas dzirnavas. Ielikuši pat sludinājumu avīzē, ka pārdod dzirnavas par žigulīša cenu. 

— Neviens nepirka. Teiciens “Viss, kas notiek, notiek uz labu” ļoti darbojas. Mums nekas cits neatlika, kā vien pārcelties uz laukiem. Ļoti labi, ka kolhoza laikos te dzīvoja ģimene un nekas nebija izvazāts, kā tas noticis vairums mājās bez saimnieka, — atceras Daina. 

Tieši jaunākā dēla Jāņa ģimenes pārcelšanās no Ogres rajona Meņģeles uz Aronas pagasta “Kučuriem” un saimniecības izveidošana 1990. gadā bija sākums dzirnavu atdzimšanai. Saimnieki tām neļāva aiziet nebūtībā, bet atjaunoja. Dzirnavās mala graudus, gatavoja putraimus, piegādāja veikaliem līdz 2000. gadam (vēl tagad dzirnavu muzejā ir putraimu iepakojuma maisiņš). Bija laiks, kad cepa arī maizi. Tomēr laika gaitā specializācijas virziens mainījās — tika uzcelta pirts, ierīkota viesu māja, bet kāzu svinību rīkošanai lieliski kalpo kādreizējā kūts ēka. Par to vēsta arī zirgu izgrauzts caurums. 2008. gadā tika uzcelta brīvdienu māja ar pirti, lielu viesistabu pirmajā stāvā un guļamistabām otrajā stāvā. Zemnieku saimniecība “Kučuru dzirnavas” izmanto ap 

40 ha zemes, bet specializējas lauku tūrismā. Šogad aprit 10 gadu, kopš saimniecība sadarbojas ar asociāciju “Lauku ceļotājs”. Otrs virziens ir kāzu svinību rīkošana, un šovasar visas nedēļas nogales jau ir aizņemtas. 6. augustā “Kučuru dzirnavās” ieplānots ģimeņu salidojums (kāzas šajā namā svinējuši 112 pāri), un salidojumā piedalīsies vairāk nekā 50 pāru. 

Plašāk lasiet laikrakstā STARS 28.07.2011.

Autore: IVETA ŠMUGĀ

OĻĢERTA SKUJAS foto