Pēdējā laikā sācis aktualizēties jautājums par drošību negaisa laikā. Lai gan šādi laikapstākļi būtu tipiskāki rudenim, tomēr arī šovasar negaiss plosās teju pārdienas. Sevišķi spēcīgs tas bija otrdienas pievakarē, kad zibens trāpīja diviem cilvēkiem Madonā.
Madonas slimnīcas medicīniskā direktore Astrīda Svilāne informēja: — Cietušie — vīrietis un sieviete — uz slimnīcu tika atvesti ar kāda garāmbraucēja privāto auto, tika darīts viss nepieciešamais, lai stabilizētu dzīvībai svarīgās funkcijas. Varam apstiprināt, ka vīrietis un sieviete patiešām ir cietuši no zibens spēriena. Abiem šī trauma ir smaga, taču vīrietis ir smagākā stāvoklī nekā sieviete. Kamēr tika gaidīti Katastrofu centra speciālisti, cietušie atradās reanimācijā, un tās pašas dienas vakarā abi tika transportēti uz Valsts apdegumu centru Rīgā. Pēc zibens spēriena ir ļoti augsta ķermeņa temperatūra, rodas apdegumi, taču nekad uzreiz nav iespējams pateikt, cik lieli un dziļi ir šie bojājumi. Līdzīgi kā jebkura apdeguma gadījumā, arī šoreiz novērtēt apdegumu apmēru būs iespējams tikai pēc pāris dienām. Galvenais jautājums ir, pa kuru ķermeņa daļu gājusi šī izlāde, vai ir skarti iekšējie orgāni, jo ļoti bieži šādos gadījumos ir saistība ar sirdsdarbības traucējumiem. Jāteic, ka šoreiz pacientiem pēc atvešanas uz stacionāru sirdsdarbības traucējumi netika konstatēti.
Uz vaicājumu, kā palīdzēt cilvēkam, kas cietis no zibens spēriena, Astrīda Svilāne stāsta, ka zibens izlāde jau ir notikusi, lādiņš ir izgājis cauri, un cilvēkā nekas no tā nav palicis, tādēļ cietušajam droši drīkst sniegt pirmo palīdzību (citādāk tas ir gadījumā, ja cilvēks ir cietis no elektriskās strāvas trieciena).
— Šādos gadījumos jo ātrāk cilvēks tiks nogādāts līdz ārstniecības iestādei, jo labāk. Nedrīkst lietot mobilos telefonus negaisa laikā — abu cietušo jauniešu telefoni pilnībā bija sakusuši. Vislabākais aizsardzības veids negaisa laikā ir neatrasties brīvā dabā, bet gan telpās. Ja situācija tomēr izveidojas tāda, ka jāpaliek ārā, tad jāievēro daudzviet rakstītais — lieli koki ir nevis glābiņš, bet gan slazds. Mācība ir viena — negaisa laikā nedrīkst slēpties zem lieliem kokiem. Zibens lielākoties izlādējas caur augstiem objektiem, kas ļoti bieži ir lieli koki, un zibens spēriens ir tik liels, ka tas iziet cauri arī cilvēkam, kas stāvējis blakus šim kokam. Ne velti iedzīvotāji tiek aicināti ievērot drošības pasākumus negaisa laikā, piemēram, baneris, kas negaisa laikā parādās televīzijas ekrānos, „Negaisa laikā noteikti atslēdziet elektroierīces, citādi tās tiks bojātas!”. Uz cilvēku attiecas tieši tas pats — sava rīcība negaisa tuvošanās gadījumā ir jāapsver pirms tam, ir jādomā, vai varēs paspēt tikt līdz mājām, ja ne — kur varēs paslēpties. Ja nedrīkst slēpties zem lielajiem kokiem, tad tas ir arī jāievēro. Cilvēkiem piemīt šis netikums, ka līdz nelaimei nedomā, taču, kaut kam atgadoties, seko runas: „Ja es to būtu zinājis iepriekš…” Mēs neviens iepriekš neko nezinām, un mans sacītais nav nekas jauns, tikai tas ir jāievēro, — uzsvēra Astrīda Svilāne.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegtā informācija liecina, ka ugunsdzēsējiem negaisa laikā darba nav trūcis, jo dzēsti ugunsgrēki, veikti glābšanas darbi, kā arī autoceļi atbrīvoti no kritušajiem kokiem.
Lai izvairītos no nelaimes gadījumiem negaisa laikā, ieteicams ievērot vismaz dažus padomus.
* Ja mājās nav izbūvēta pārsprieguma aizsardzības sistēma, negaisa laikā nevajadzētu sēdēt blakus sienās esošajām rozetēm.
* Atrodoties telpās, noteikti jāaizver logi un durvis. Drošs patvērums ir arī automašīna ar aizvērtiem logiem un durvīm — ja zibens trāpīs tai, gumijas riepas nevadīs elektrību.
* Ieteicams atslēgt elektroierīces no sadales tīkla, kontaktus izņemot no rozetēm, jo pretējā gadījumā pastāv risks sabojāt ierīces.
* Lietojot kabeļu tālruni, jāievēro piesardzība, jo dažkārt zibens var iespert mājas telefona tīklā un strāva var nonākt līdz aparātam.
* Ja negaiss sākas, esot ūdeņu tuvumā, pēc iespējas ātrāk jādodas prom no tiem. Kā zināms, ūdens ir elektrības vadītājs — pat ja zibens iespers vairāku kilometru attālumā, tā trieciens sasniegs peldētāju.
* Nedrīkst slēpties zem kokiem, sevišķi ozoliem, taču tajā pat laikā jāizvairās stāvēt klajās vietās.
* Ieteicams netuvoties metāla objektiem, stiepļu žogiem, kā arī jāatbrīvojas no metāla priekšmetiem, piemēram, ķēdēm ap kaklu.
Autore: RITA TURKINA
Autore: RITA TURKINA