10. Saeima ir atlaista — tā sestdien lielā vienprātībā, aktīvi piedaloties tautas nobalsošanā par parlamenta atlaišanu, lēma referenduma dalībnieku vairākums. Pēc provizoriskiem rezultātiem par parlamenta atlaišanu nobalsoja 650 518 (94,30 %) jeb aptuveni divas trešdaļas no to vēlētāju skaita, kas pagājušā gada oktobrī piedalījās 10. Saeimas vēlēšanās. „Pret” balsoja 37 829 (5,48 %) referenduma dalībnieku, bet par nederīgām tika atzītas 1476 balsošanas zīmes jeb 0,21 %.
Arī bijušajā Madonas rajona teritorijā izveidotajos novados pārliecinošais vairākums balsoja par 10. Saeimas atlaišanu. Ērgļu novadā uz jautājumu „Vai jūs esat par 10. Saeimas atlaišanu?” apstiprinoši atbildēja 1695 jeb 95,44% referenduma dalībnieku, savukārt 78 jeb 4,39 % balsoja „pret”, bet par nederīgām tika atzītas 3 balsošanas zīmes jeb 0,17%. Cesvaines novadā par 10. Saeimas atlaišanu balsoja 1174 jeb 95,37 %, „pret” — 55 jeb 4,47%, bet par nederīgām tika atzītas — 2 jeb 0,16 %. Madonas novadā „par” balsoja10 142 jeb 95,80 %, „pret” — 425 jeb 4,01 %, bet par nederīgām tika atzītas 20 balsošanas zīmes jeb 0,19 %. Lubānas novadā „par” balsoja 1037 jeb 96,02%, „pret” — 39 jeb 3,61 %, bet par nederīgām tika atzītas 4 balsošanas zīmes jeb 0,37 %.
Varakļānu novadā „par” balsoja 1720 jeb 96,96 %, „pret” 52 jeb 2,93 %, bet par nederīgām tika atzītas 2 balsošanas zīmes jeb 0,11 %.
Pavisam tautas nobalsošanā par 10. Saeimas atlaišanu piedalījās 687 304 jeb 44,56 procenti balsstiesīgo pilsoņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija. Vēlētāju līdzdalība 56 no 78 vēlēšanu iecirkņiem ārvalstīs bijusi 4857 jeb 9,61 procents.
Tautas nobalsošanā Rīgā ir piedalījušies 158 121 jeb 38,69 procenti vēlētāju, Vidzemē — 222 352 jeb 54,38 procenti, Latgalē — 82594 jeb 34,83 procenti, Kurzemē — 108 667 jeb 53,04 procenti, bet Zemgalē — 110 713 jeb 47,61 procents vēlētāju.
No reģioniem līderos jau pirmajās stundās izvirzījās Vidzeme, lielākās aktivitātes rādītāju saglabājot līdz pat tautas nobalsošanas beigām. Starp aktīvākajiem bija arī ļaudis bijušajā Madonas rajona teritorijā izveidotajos novados.
OĻĢERTA SKUJAS foto
Ērgļu novadā līdz pulksten 16 bija nobalsojuši jau 44,08 % vēlētāju, un pēc šī rādītāja Vidzeme bija aktīvāko novadu pirmajā desmitniekā. Arī Varakļānu novadā līdz pulksten 16 savu attieksmi bija pauduši 42,09 % vēlētāju.
Skaitliski daudz vēlētāju iegriezās Madonas pilsētā izveidotajos tautas nobalsošanas iecirkņos. Pēc vairāku gadu pārtraukuma referenduma norisei bija atvēlēta Madonas kultūras nama lielā zāle, kur ir plašums un vēlētājiem ērti izdarīt savu izvēli arī tad, ja veidojas rindas. Iespēju nobalsot te izmantoja arī brīvdabas izrādes „Grēku kalna dēkaiņi” aktieri. Tomēr vislielākais vēlētāju pieplūdums Madonas novadā jau tradicionāli bija vērojams kinoteātrī „Vidzeme”, kur nobalsoja 2316 vēlētāji jeb par 724 vairāk nekā Madonas kultūras namā.
Vēlētāji Madonas novada izveidotajos 18 tautas nobalsošanas iecirkņos sāka ierasties jau no pulksten 7. Vienīgais izņēmums bija Saikavas tautas nobalsošanas iecirknis, kur pirmajā tautas nobalsošanas stundā savu attieksmi nebija paudis neviens vēlētājs, bet dienas gaitā te nobalsoja 201 pilsonis.
Liela vēlētāju aktivitāte, kā novēroja „Stars”, bija novērojama Barkavas centrā, kur tautas nobalsošanas iecirknis atradās pagasta pārvaldes ēkas 1. stāvā un bija pieejams arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Barkavas tautas nobalsošanas iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Rita Moroza, vaicāta par referenduma norisi, atzina, ka viss noris bez sarežģījumiem. Iecirkņa komisijā strādā cilvēki ar lielu pieredzi, kam šis referendums nebūt nav pirmais, — Biruta Radžēle, Ēriks Anusāns, Ivars Ikaunieks, Dzintra Medne, Andris Ģērmanis, Zinaīda Zepa. Daži iecirkņa komisijas locekļi pirmo pieredzi guva jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos astoņdesmitajos gados, bet pārējiem tā nav mazāka par gadiem piecpadsmit.
— Šodien vēlētāji ir izteikti aktīvi. Man pat šķiet, ka vismaz rīta pusē iedzīvotāju aktivitāte Barkavā ir lielāka nekā iepriekšējos referendumos. Sākot no septiņiem, pagaidām nav bijis tāda mirkļa, ka iecirknī nebūtu ienācis neviens vēlētājs. Pilsoņus plūsma ir nepārtraukta, bet balsot galvenokārt ierodas vietējie iedzīvotāji, iebraucēju ir salīdzinoši maz. Pirmajā stundā savu attieksmi pauda 18, bet līdz pulksten12 ir jau nobalsojuši 265 vēlētāji. Salīdzinoši daudz ir arī pieteikumu par balsošanu vēlētāja atrašanās vietā. Tādu mums pagaidām ir 20, bet lielu daļu iesniegumu mēs saņēmām tieši šodien, kaut gan tos varēja iesniegt, sākot no 13. jūlija. Taču jebkurā gadījumā mēs aizbrauksim pie visiem, no kuriem būsim saņēmuši iesniegumu par balsošanu mājās, — uzsvēra Rita Moroza.
Savukārt Murmastienes tautas nobalsošanas iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Teresija Ivenkova prognozēja, ka vēlētāju aktivitāte Murmastienē lielāka būs tieši dienas otrajā pusē.
— Šodien gan Varakļānos, gan Stirnienē notiek kapusvētki. Pēc tiem daudzi vēlētāji nāks uz iecirkni un paudīs savu attieksmi. Pagaidām līdz pusdienlaikam pie mums ir nobalsojuši 76 pilsoņi. Balsošana notiek vienmērīgi, sastrēgumi neveidojas, bet pirmais vēlētājs pie vēlēšanu iecirkņa durvīm ieradās jau dažas minūtes pirms septiņiem. Ģimenes, tāpat daudzi kaimiņi ierodas balsot kopā. Pirmo reizi tautas nobalsošanas iecirknis ir izveidots Murmastienes bibliotēkā. Parasti tas atrodas pagasta pārvaldes ēkas 1. stāvā, bet sakarā ar ēkas rekonstrukciju šoreiz notikušas šādas pārmaiņas. Esam saņēmuši arī 20 iesniegumus par balsošanu mājās, tas ir apmēram uz pusi mazāk nekā pašvaldību vēlēšanās, — akcentē Teresija Ivenkova.
Viņa uzsver, ka pirms referenduma iecirknī iegriezās ļoti maz vēlētāju.
— Šoreiz viss bija ļoti skaidrs, nekā daudz jau nebija ko pētīt, vairāk tika izmantota iespēja pieteikt balsošanu mājās. Arī balsošanas kārtība uzskatāmi tika skaidrota televīzijā. Kad notiek vēlēšanas, tad gan daudzi nāk un pēta deputātu kandidātu sarakstus, daļa lasa arī partiju programmas. Daži, pirms referenduma atnākot uz iecirkni, pauda neapmierinātību, ka nevar nobalsot iepriekš. Sestdienās nekursē sabiedriskais transports, bet, piemēram, piektdien autobuss, ar ko atbraukt uz centru, ir. Varbūt to varētu ņemt vērā un dot iespēju iedzīvotājiem nobalsot kaut vai tikai vienu dienu iepriekš, arī tad, ja vēlēšanas vai tautas nobalsošana nenotiek pēc iedzīvotāja reģistra sarakstiem. Īpaši svarīgi tas būtu iedzīvotājiem, kas dzīvo lauku sētās, — piebilst Teresija Ivenkova.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto