„Stara” lappusēs pēdējos četros gados visai daudz vietas esam atvēlējuši ķīviņiem ap koģenerācijas stacijas būvniecību Madonas pilsētā. Ar šā gada 31. marta Madonas novada pašvaldības domes lēmumu piekrist SIA „Madonas siltums” līdzdalībai SIA „Madonas bio enerģija”, šķita, ka ledus beidzot ir sakustējies un projekts var īstenoties, taču pašlaik atkal ir „uzskriets uz sēkļa”.
Būtiskākais šķērslis projekta turpmākajā virzībā ir izrādījusies pašvaldības nespēja piesaistīt līdzdalībai projektā nepieciešamo finansējumu. Sākotnēji šī summa bija Ls 820 000, taču vēlāk tā pieauga līdz vairāk nekā 2 miljoniem latu.
Nevar piesaistīt finansējumu
Andrejs Ceļapīters atzina, ka šā brīža apgrūtinājums vēl nenozīmē to, ka pašvaldība un uzņēmējs ir pilnībā atteikušies no koģenerācijas stacijas būves.
— Līdzfinansējuma jeb garantijas summa ir tik milzīga, ka pašvaldība to nespēj nodrošināt, jo likums liedz pašvaldībām garantēt tos projektus, kuros nav piesaistīts Eiropas struktūrfondu finansējums. Šim projektam struktūrfondu finansējuma nav, kaut gan par šo jautājumu vēl notiek tiesvedība 2. instancē, un, ja uzņēmējam izdosies tiesā uzvarēt, būs pavisam cita situācija. Pašreizējā brīdī mums ir jādomā par to, kā organizēt finansiālo jautājumu, jo kvotas ir saglabātas. Ja divu gadu laikā stacija netiks uzbūvēta, tad arī kvotu jautājums tiks noņemts no dienas kārtības, — norādīja Andrejs Ceļapīters.
Vaicāts par to, vai Finanšu ministrijas publiskotie ieteikumi topošajā enerģētikas likumā atteikties no garantētā elektrības iepirkuma, kā arī citi grozījumi nebūs apgrūtinājums arī koģenerācijas stacijas projektam gadījumā, ja to izdosies īstenot, Andrejs Ceļapīters atbildēja, ka jaunais likums attieksies tikai uz turpmākajiem projektiem.
Esošā projekta finansiālos nosacījumus un attiecības tas neregulēs, līdz ar to uz 10 gadiem piešķirtā kvota, kas ļaus pārdot elektrību par fiksētu samaksu, saglabāsies.
— Bažu par to, ka valsts pildīs savas saistības, nav, pašlaik lielākā problēma pašvaldībai ir saistīta ar finansējuma sagādāšanu. Arī uzņēmējiem nav viegli palielināt savu līdzdalību, taču pašvaldībai to izdarīt ir vēl grūtāk. Šajā gadā pašvaldība šādu saistību apjomu nevar uzņemties, arī nākamajā gadā notiks budžeta konsolidācija, kas neļaus rast papildus līdzekļus, un maz ticams, ka valstī mainīsies likumdošana, kas ļaus kreditēt šāda veida projektus. Šādā situācijā uzņēmējam ir jādomā par nepieciešamā finansējuma piesaisti, — norādīja Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.
Privātais partneris skeptisks
To, ka projekta realizācija pašlaik ir nobremzēta, atzina arī SIA „Madonas bio enerģija” valdes priekšsēdētājs Andris Dombrovskis.
— Būtiskākā problēma ir tā, ka pašvaldība pašlaik nevar nofinansēt projektu. Man iepriekš nebija informācijas, ka pašvaldības iespējas saistībā ar krīzes laikā pieņemto likumu, kas neļauj pašvaldībām ņemt galvojumu projekta finansēšanai, ir tik ierobežotas. Man kā uzņēmējam nebūtu problēmu palielināt savu līdzdalību, taču es redzu, ka pašvaldība un domes deputāti vēlas lielāku līdzdalību no privātā partnera, pretim neko nesniedzot, un droši vien neatradīsies tāds uzņēmējs, kas nodarbosies tikai ar dāvināšanu. Ja pašvaldība nevar sarūpēt savu līdzfinansējuma daļu, tad arī uzņēmējs savu daļu nepalielinās. Neraugoties uz šo apgrūtinājumu, kvota ir saglabāta, un jautājums par to, kas notiks ar koģenerācijas stacijas projektu, joprojām ir atklāts. Mans viedoklis — ja 7 mēnešu laikā tiek uzsākta stacijas celtniecība, tad konkrēto projektu vēl var saglābt, — norādīja Andris Dombrovskis.
Vienlaikus viņš arī pauda savu personisko viedokli, atzīstot, ka vai uzņēmējam, saskaroties ar daļas iedzīvotāju un domes deputātu noraidošo attieksmi un izskanējušajiem apvainojumiem, vairs būs motivācija cīnīties par projekta turpmāko attīstību.
Rezerves variants
Tā kā koģenerācijas stacijas uzbūvēšana Madonā ir zem lielas jautājuma zīmes, pašvaldība domā, kā risināt tos jautājumus, kas saistībā ar siltumapgādi var rasties jau tuvāko apkures sezonu laikā. SIA „Madonas siltums” valdes loceklis Uldis Lielvalodis informēja, ka struktūrfondu atbalstu ir guvis uzņēmuma izstrādātais projekts par 3 megavatu ar šķeldu kurināmā apkures katla iegādi.
— Esam jau izsludinājuši konkursu par katla iegādi. Šo katlu plānots uzstādīt Cesvaines ielas katlu mājā, — pastāstīja Uldis Lielvalodis.
Andrejs Ceļapīters, komentējot šo projektu, uzsvēra, ka šo papildus investīciju bija nepieciešams veikt, jo pašreizējā katlu māju jauda aukstākajos ziemas mēnešos nebija pietiekama, lai nodrošinātu pieprasījumu.
— Ja būtu 100% garantija par koģenerācijas stacijas projekta realizāciju, tad šādu papildus ieguldījumu nebūtu jāveic, taču mēs nevaram riskēt, jo esošajiem katliem, pirmkārt, trūks jaudas, otrkārt, tie jau ir cienījamā vecumā, — nepieciešamību piesaistīt struktūrfondu finansējumu jauna apkures katla iegādei pamatoja Andrejs Ceļapīters.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AGRA VECKALNIŅA foto
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AGRA VECKALNIŅA foto