Šā gada pirmajā pusgadā slimnīcā pēc palīdzības griezušies daudzi suņu sakosti iedzīvotāji, turklāt jūnijā cietušo skaits bijis visaugstākais, „Staru” informē Madonas novada pašvaldības SIA „Madonas slimnīca” valdes loceklis Bruno Kokars.
Ir gadījumi, kad pie vainas ir klaiņojošs suns, kura saimnieks visbiežāk gan netiek atrasts, turklāt sodu sistēma pati par sevi novadā ir nepilnīga, kā par to iepriekš laikrakstā „Stars” esam rakstījuši ne reizi vien. Taču vasaras mēnešos arvien vairāk ir gadījumu, kad cilvēku, sevišķi bērnus, sakož pašu suns.
— Pirmajā pusgadā ar suņu kodumiem ir ārstējušies jau 40 cilvēki, no kuriem 21 — ambulatori, 12 — dienas stacionārā un 7 — stacionārā. Jūnijā vien tika sakosti 14 cilvēki, no kuriem 9 bija bērni. Viņus pārsvarā, kā var noprast no cietušo stāstītā, sakoduši pašu ģimenes suņi pēc tam, kad bērni nepārdomāti līduši tiem klāt, piemēram, brīdī, kad mājdzīvnieks ēd. Ir pat gadījums, kad vīrietim tika nokosta auss, kad tas bija ielīdis pie suņa voljērā Mārcienas pagastā. Viņu nācās vest uz Rīgu pie mikroķirurga. Savukārt man no rīta, braucot ar velosipēdu, nācies novērot, ka pretī savā vaļā parasti skrien kādi 2—3 suņi, — pastāstīja Bruno Kokars.
Jācer, ka šī bēdīgā iedzīvotāju pieredze liks citiem aizdomāties, ka arī ģimenes mīlulis ir dzīvnieks, kas vadās pēc dzīvnieku likumiem. Tāpēc vajadzētu atgādināt, it sevišķi bērniem, kā nedrīkst uzvesties suņu klātbūtnē. Pirmkārt, tos nedrīkst kaitināt. Otrkārt, dzīvnieks mēdz aizsargāt savu barību, tāpēc jāļauj sunim netraucēti paēst. Veterinārārsti atgādina, ka neviens suns nav vienaldzīgs pret braucošu velosipēdistu, skrien tam pakaļ, jo suņiem nepatīk vibrācijas, ko rada spieķi. Pareiza reakcija būtu, ja velobraucējs apstātos un paliktu miera stāvoklī, ja virsū skrien suns. Arī tad, ja uz ceļa pretī nostājas suns, vajag sastingt un ļaut tam sevi apostīt. Var ļoti mierīgi ar suni parunāties, bet nekādā gadījumā nevajag skatīties tam acīs. Ciešs acu skatiens dzīvniekiem nozīmē izaicinājumu uzbrukumam. Suns mēdz brīdināt, lai tam netuvojas, ar saspringtu acu skatienu, ja tas nepanāk vēlamo efektu, suns atņirdz zobus. Suņa dabā nav kost cilvēkam, taču tāpat kā cilvēki arī suņi var būt nelīdzsvaroti, šī īpatnība saistīta ar neprasmi mājdzīvnieku audzināt. Tiek ieteikts mājās neturēt suni tiem cilvēkiem, kam nelīdzsvarota nervu sistēma, kas neprot komunicēties, jo arī viņu suns būs tieši tāds pats kā saimnieks. To pašu var teikt par ķēdes suņiem, ar ko saimnieka vienīgais kontakts ir barības pasniegšana. Tie nepazīst ne pasauli, ne cilvēkus, tādēļ var būt bīstami. Bērnam saskarsmi ar dzīvniekiem var mācīt ne tikai mājās, bet arī zooloģiskajā dārzā, var ciemoties pie paziņām, kam ir dzīvnieki.
Autore: LAURA VOITIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto
Autore: LAURA VOITIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto