– Pie sava vārda esmu ticis par godu tēva Ulda dvīņubrālim Imantam, – sarunas sākumā atklāj ļaudonietis IMANTS VĪKSNA.
– Vārds ir vienkārši super! Pazīstu ļoti daudzus Imantus. Reiz gadījās parunāties ar kādu lietuvieti, un viņš brīnījās, ka Latvijā ir tik daudz Imantu. Protams, arī slavenās Imantdienas, kurās pats gan neesmu piedalījies, bet, tā kā esmu muzikants, ar ansambļa biedriem pirms gadiem esam rīkojuši savējās Imantdienas tepat Ļaudonā un spēlējuši Imanta Kalniņa dziesmas. Bet tādas radu un draugu loka Imantdienas jau sanāk katru gadu, jo nevienā vārdadienā bez spēlēšanas un dziedāšanas neiztikt. Dzīvoju vienā mājā ar bijušajiem „KEDAs" (Kirova padomju saimniecības estrādes ansamblis) puišiem, un tad lapenītē pie mājas riktīga ballīte sanāk.
Bez muzicēšanas Imants neesot izticis nevienos laikos, ģitāru spēlējot un dziedot jau kopš septiņdesmitajiem gadiem, kad vēl dzīvojis dzimtajā pusē Aiviekstē. Pa šiem gadiem bijušas visādas blicītes – lielākas, mazākas. Savulaik vadījis skolēnu ansamblīti Ļaudonā, un tā pamazām tā dzīve uz Ļaudonu arī pārbāzējusies. Muzicēt turpinājis arī, strādājot Kirova padomju saimniecībā. Nesen atkal sanākuši nelielā sastāvā: – Patīk, bez muzicēšanas kaut kā pietrūkst.
Kad iejautājos, ko tad mājinieki saka par to, ka ģimenes galva spēlē pa ballītēm, jaunākā meita Santa, kas kopā ar tēvu ieradusies uz interviju, teic, ka tas esot forši, ka tētim tāds hobijs, un ģimenē visi viņu atbalstot.
– Man vispār ir vislabākā ģimene uz pasaules. Ar sieviņu esam kā cimds ar roku, – smaida Imants. – Ne velti pagājušajā gadā Ļaudonā ieguvām gada ģimenes titulu. Kopā ar Indru esam jau 28 gadus. Mums ir divas lieliskas meitas. Vecākā meita Monta mācās maģistrantūrā Banku augstskolā. Santa savukārt mums tāda ekstrēmiste – izvēlējās studijas Latvijas Jūras akadēmijā. Pirmais, šķiet, arī grūtākais gads aiz muguras. Pagājušais gads mūsu ģimenei vispār bija īpašs – Santa beidza ģimnāziju, Monta ieguva bakalaura grādu un apprecējās, savukārt Indra absolvēja RPIVA. Man pašam palika 50, lai gan gadu skaitu īpaši neizjūtu. Dzīve ir ļoti strauja. Lielāko daļu laika aizņem bizness, kas mūsu ģimenei ir kopīgs, sākot jau no tiem laikiem, kad pajuka saimniecība. Viss kas pa šiem gadiem izmēģināts, bet sākām ar biešu audzēšanu. Tagad jau trešais gads, kopš Ļaudonā atvērām savu veikalu. Esam Latvijas tirgotāju savienībā un līdz ar to cenu ziņā varam konkurēt ar „Rimi" vai „Maximu". Pie mums viena otra prece ikdienā ir tādā pašā cenā kā lielveikalos akciju laikā. Tas viss prasa daudz laika un spēka, tomēr atrodam arī brīžus kopīgai atpūtai. Jau 10 gadu mums ir draugi Dānijā, un regulāri braucam ciemos viens pie otra.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva